Tiešsaistē no koncertzāles "Cēsis" skanēs koncerts "Laikmeta piezīmes klavierēm"

“Sengrieķu mīti stāsta par Orfeju, kurš ar savu balsi un liras spēli spēja savaldzināt ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus, augus, upes un akmeņus. Mūzikai nenoliedzami piemīt brīnumdarītājas spējas, tādēļ arī šajā laikā sabiedrībai iepriekš nepieredzētos apstākļos mums ir iespēja dziedināt klausītāju sirdis, sniegt mierinājumu, emocijas un iedvesmu. Nenoticis koncerts ir rosinājis mūs radīt jaunu koncertu. Šogad iecerētā pianista Andreja Osokina rezidence nesusi neparedzamu pavērsienu. Tā bagātinājusies ar ļoti īpašu programmu, kuras veidošanā sadarbojušies meistarīgi latviešu pianisti. Trīs monologi, trīs romantisma, kaisles un neizmērojama dziļuma piepildīti stāsti mūzikā, trīs dziļi personiskas interpretācijas pauž katra pianista individuālo skatījumu uz šobrīd pasaulē notiekošo. Veltam šo koncertu visiem mūsu koncertzāles klausītājiem un novēlam, lai mūzika jūs piepilda ar enerģiju, stiprina un pasargā,” tiešsaistes koncerta ideju atklāj koncertzāles “Cēsis”’mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.


Andrejs Osokins.

Koncertu “Laikmeta piezīmes klavierēm” atklās koncertzāles “Cēsis” šā gada rezidences mākslinieks, kaislīgais un harizmātiskais pianists Andrejs Osokins, kura jaunās koncertprogrammas bija īpaši gaidītas šī gada repertuārā. Lai arī nepieredzēti apstākļi ieviesuši savas korekcijas, tās visas Cēsīs tomēr varēs dzirdēt rudenī un ziemā, norāda E.Saļņikova.

A.Osokina iecerētā programma šim koncertam būs veltīta mīlas tēmai un tās centrālais darbs būs Riharda Vāgnera monumentālās operas “Tristans un Izolde” fināls “Izoldes mīlas nāve”, kā arī latviešu dižgara Jāzepa Vītola brāzmainā “Viļņu dziesma” un Ludviga van Bēthovena pēdējie vārdi klaviermūzikā – noslēdzošā “Bagatelle” no pēdējā opusa klavierēm.

Skaņdarbus, kas, viņaprāt, ir īpaši piederīgi un nozīmīgi šim brīdim pasaules un sabiedrības vēsturē izraudzījies Reinis Zariņš – pianists, kura rokraksts ir konceptuālas un filozofiskas programmas. Viņa skatiens vērsts uz Johana Sebastiana Baha mūziku un Olivjē Mesiāna grandiozo klavierciklu “Divdesmit skatieni uz Kristus bērnu”, no kura koncertprogrammai izvēlēta cikla daļa “Prieka gara skatiens”, norāda koncertzāles pārstāve.

“Šis ir šokējošs laiks mums visiem – mūsu ierastā pasaules kārtība, šķiet, ir ne vien “uz pauzes”, bet varbūt pat tā pamazām sāk sagrūt, un izrādās, ka bija balstīta uz kaut kā ļoti nestabila. Tāpēc mums ir vajadzīgi autori, kuru pasaules skatījums bija balstīts uz neizkustināma pamata. Tādu ir ļoti maz, un divi šādi autori ir Bahs un Mesiāns. Es esmu apzināti izvēlējies nolikt līdzās tādus viņu komponētus skaņdarbus, kas veido visšokējošāko kontrastu – domāju, ka citādi viņu vēsts šodien nebūs sadzirdama,” savu izraudzīto programmu pamato Reinis Zariņš.


Daumants Liepiņš.

Koncerts izskanēs ar jaunā un daudzsološā pianista Daumanta Liepiņa sniegumu. Viņa interpretācijā skanēs divi romantisma pārstāvja, komponista Frederika Šopēna klavierdarbi, kuru izvēli šim koncertam mūziķis pamato šādi: “Fantāziju “Op. 49”, kas ir pārpilna ar poļu nacionālajām dziesmām, redzu kā Šopēna patriotisku apliecinājumu savas tautas atbalstam apspiestības laikā. No tās izplūst tāds kā spīts un reizē arī patoss, tajā apvienojas skumjas un lepnums. Arī šajā laikā, kas nav viegls mums visiem, vēlos ar šo skaņdarbu iedzīvināt nepadošanās garu, kas apvienojumā ar lielu maigumu iegūst milzīgu garīgu spēku stāties pretī jebkādiem izaicinājumiem. Savukārt “Skerco Nr. 3” ir kā dzīves gaišās puses apliecinājums – dažādu pārbaudījumu laikā ir labi nekad nepazaudēt šo šķautni un atdzīvināt garu ar to.”

Noteiktā valsts ārkārtas stāvokļa dēļ pasākuma laikā mūziķi un tehniskais personāls, kas nodrošinās koncerta translāciju, ievēros visus noteiktos drošības pasākumus – ievēros sociālo distanci un rūpēsies par savu un apkārtējo veselību. Koncerts notiks bez klausītāju klātbūtnes zālē, vēsta E.Saļņikova.