Menu
 

Kalni un lejas, teiksmas un nostāsti – Piķenes kraujas burvība Apriņķis.lv

  • Autors:  Ilze Ručevska
Foto – A. Soms Foto – A. Soms

Rakstu sērijas “Pierīgas pilsētu dabas pērles” ceļš ir aizvedis uz ļoti ainavisku un skaistu vietu Krimuldā. Šoreiz vairāk uzzināsim par Piķenes krauju un tur sastopamiem aizsargājamiem biotopiem, kā arī to, kādus teiksmainus nostāstus slēpj Velnala. “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Siguldas novada Tūrisma informācijas centru, lai uzzinātu ko vairāk par šīm kultūrvēsturiskajām vietām.

Piķenes krauja ir aptuveni kilometru garš un 70–80 metru augsts Gaujas labā pamatkrasta posms ar nelielām aizām. Atrodas Gaujas senlejas labā pamatkrasta posmā lejpus Krimuldas. Dodoties pastaigu maršrutā, iespējams aplūkot vairākas smilšakmens atseguma vietas un nelielu ūdenskritumu.

Piķenes krauju klāj nogāžu meži, kas ir aizsargājami biotopi. Tajos dominē ozoli, liepas, kļavas un lazdas. Pa Piķenes kraujas augšdaļu stiepjas meža takas, bet vidusdaļā – Siguldas kalnu velotūrisma maršruts. Laikā, kad kokiem nokritušas lapas, no tās var ieraudzīt Gaujas senleju. “Kraujā redzami astoņi dažādu lielumu smilšakmens atsegumi un divas alas. Pirmo sarkanīgo smilšakmens atsegumu Piķenes gravas stūrī iepretī Gaujas vecupei devē par Aunapieri. Tajā ir neliela Aunapieres ala, kuras garums ir 4,8 metri. Piķenes kraujas pakājē ir 170 metru garš atsegums ar 5 metrus garo Mazo Velnalu, kas kopā ar pašu krauju ir aizsargājams ģeoloģisks objekts,” vēsta Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā. Piķenes krauja beidzas ar Velnalas klintīm, kas apskatāmas no Gaujas kreisā krasta, šķērsojot gājēju tiltiņu.

Velnalas klintis un Velna ala

Velnalas klintis ir Gaujas senielejas pēdējā varenākā klinšu siena – 250 metru gara un 15 metru augsta. Klintis ir veidojušās devona laikmetā, aptuveni pirms 10 000 gadu. Velnalas apkārtnes iežos sastopams Siguldas apkārtnē visbagātākais devona zivju fosiliju, piemēram, bruņuzivju, un floras atlieku komplekss. Velnalas klintis ir lielākais iežu atsegums Piķenes kraujā, kas ir gandrīz 2 km garš Gaujas senielejas pamatkrasta posms.

Krauja ir unikāla ar ievērojamu izmēru alu – Lielo Velnalu, kurai ir kultūrvēsturiska vērtība. Savukārt Mazo Velnalu kā ziemošanas vietu ir iecienījuši sikspārņi; daži no tiem izvēlas pārziemot arī Lielajā Velnalā, tās griestu skursteņos.

“Kopumā Velnalā ir seši caurumi, kurus sauc par skursteņiem. Teika stāsta, ka velns, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas izdzirdis gaili dziedam un, meklēdams glābiņu, iebēdzis šinī alā, kur nogulējis līdz nākamajam vakaram. Ar savu dvašu velns apkvēpinājis alas sienas gluži melnas un vakarā pa augšu izmucis ārā, ieskrējis Gaujas atvarā, kur rūkdams un šņākdams reižu reizēm raujot iekšā neuzmanīgos alas apmeklētājus. Stāsta, ka Velnalā mitinājies ne tikai pats nelabais, bet arī Turaidas Rozes – Maijas – slepkava Jakubovskis, kurš ar savu rokaspuisi Skudrīti šeit slēpies no taisnas tiesas,” vēsta Siguldas novada Tūrisma informācijas centra mājaslapā pieejamā informācija.

Aizsargājams biotops un seni sienu gravējumi

Velnalas klintis ir iespaidīgas un ainaviskas klintis, kas apskatāmas no upes un kreisajā krastā esošajām takām un apmetnes. Ainaviskas ir arī citas Piķenes kraujas klintis. “Šie dabas pieminekļi tika apvienoti kopējā teritorijā, jo atrodas tieši blakus. Robežas vilktas ar mērķi pilnībā iekļaut visu senlejas nogāzi ar dažādās vietās tajā esošajiem atsegumiem un ģeoloģiskajiem veidojumiem. Iepretim īpaši nozīmīgajam ainaviskajam un nozīmīgajam ģeoloģiskajam veidojumam – Velnalas atsegumam – dabas piemineklī iekļauta arī josla Gaujas kreisajā krastā, no kuras atsegums vislabāk aplūkojams,” vēsta Dabas aizsardzības pārvaldē.

Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā pieejamā informācija vēsta, ka Piķenes krauja un alas ir aizsargājama dabas teritorija, jo šeit atrodas Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami biotopi – smilšakmens atsegumi, netraucētas alas, avoti un avoksnāji, nogāžu un gravu meži. Tāpat nozīmīgas ir alas, kuras par ziemošanas vietu ir izvēlējušies sikspārņi. Uz atsegumiem konstatēta arī daudzveidīga sūnu flora.

Krauja un alas ir nozīmīgas ne tikai no dabas aizsardzības viedokļa, bet arī to unikalitātes un iegravējumu uz alu sienām dēļ. Piķenes kraujas lielajā atsegumā ir aplūkojami daudzi seni un interesanti uzraksti, kas tapuši 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā. Tajā pašā laikā ikviens interesents, kurš devies apskatīt Piķenes krauju, var doties līdz Gudrības avotiņam un nobaudīt tā spirdzinošo ūdeni, jo to droši var dzert. Par pašu avotiņu arī ir diezgan interesants stāsts. “Līvu mātes avotiņā mazgājušas mazo bērnu galviņas, lai tie augtu veseli un gudri,” vēsta Siguldas novada Tūrisma informācijas centra mājaslapā pieejamā informācija.

Maz ietekmēta dabas teritorija

Kā par ikvienu dabas vērtību ir nepieciešams rūpēties un aizsargāt, arī Piķenes krauja nav izņēmums. Bieži ir tikuši novēroti gadījumi, kad apmeklētāji ar jauniem uzrakstiem, kurus paši iegravē klinšu virsmās, bojā vēsturiskos gravējumus un rada apdraudējumu retajām augu sugām. Tāpēc teritoriju ir nepieciešams aizsargāt gan zinātniskiem sugu un biotopu pētījumiem, gan kā ainaviski izcilu dabas veidojumu kopumu, kas ir nozīmīgs kā maz ietekmēta dabas teritorija un kultūrvēsturisks objekts.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.