Salaspils Nacionālais botāniskais dārzs – kā milzīga dabas enciklopēdija ^{Apriņķis.lv}

Postīts divos karos, piedzīvojis dzīvesvietas maiņu un citas pārmaiņas. Tomēr atkal un atkal atdzimis no jauna. Tā ir vieta, kur smelties zināšanas, iespēja ienirt tropu pasaulē un pat iemūžināt kādu nozīmīgu dzīves mirkli. Nacionālajam botāniskajam dārzam ir interesanta un sena vēsture.

“Tā pirmsākumi meklējami jau 18. gadsimtā, kad Vācijā dzimušais dārznieks Johans Hermanis Cigra, pērkot nelielas, paputējušas dārzniecības, 1798. gadā nodibināja stādaudzētavu, kas 50 gadus vēlāk nonāca Šohu-Bēru dzimtas 1836. gadā dibinātās dārzkopības firmas “C. W. Schoch”  īpašumā ar sēklu tirgotavu Rīgā un stādaudzētavām Ganību dambī. Paplašinoties Rīgas ostai, to 1898. gadā pārcēla uz Salaspili, kur mūsdienās Šoha stādaudzētavas dārzkopības tradīcijas turpina Nacionālais botāniskais dārzs,” par botāniskā dārza izcelšanos stāsta Ginta Jakštāne.

Dibinot botānisko dārzu, tam esot noteikti galvenie uzdevumi, stāsta sieviete: “Pētījumi botānikā, dekoratīvajā dārzkopībā, apstādījumu veidošanā, augu introdukcijā, ģenētikā, selekcijā, kā arī pētījumu popularizēšana. 1968. gadā dārzam piešķīra zinātniskās pētniecības institūta statusu. Latvijai atgūstot neatkarību, 1992. gadā dārzs ieguva Nacionālā botāniskā dārza statusu, ar likumu atzīstot to par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu.”

Vieta atpūtai, aktīvām nodarbēm un kāzu ceremonijām

Botāniskais dārzs acīs iekritis ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī daudziem tūristiem, jo patiešām šeit ir iespējams rast mieru, kāds ikdienas dzīvē un pilsētas drūzmā bieži liekas kā nesasniedzama privilēģija.

“Salaspilieši ļoti iecienījuši pastaigas Nacionālajā botāniskajā dārzā. Ik dienu uz šejieni nāk jaunās māmiņas un ģimenes ar bērniem, kas novērtē iespēju kopā pavadīt laiku svaigā gaisā. Pat nelabvēlīgos laikapstākļos oranžērija piedāvā relaksējošu mieru augu, tekoša ūdens un putnu dziesmu atmosfērā, diemžēl uz ārkārtējās situācijas laiku tā ir slēgta. Arī aktīvās atpūtas cienītāju vidū botāniskais dārzs ir ļoti populārs – daudzie celiņi un taciņas tā vien aicina skriet, nūjot, skrituļot, braukt ar velosipēdu vai vienkārši pastaigāties,” stāsta G. Jakštāne.

Tāpat jaunlaulātie kā romantisku kāzu ceremoniju vietu ir iecienījuši par Rožu paviljonu dēvēto balto paviljonu rozārijā. Tas kopš 2013. gada ar Salaspils novada domes finansējumu ir ticis labiekārtots. Tāpat ir tikušas ieviestas īpašas privilēģijas pilsētas iedzīvotājiem. “Kopš 2013. gada Nacionālais botāniskais dārzs un Salaspils novada dome ir sadarbības partneri, kas nodrošina Salaspils novada iedzīvotājiem brīvu iekļuvi teritorijā, uzrādot īpašu ieejas karti jeb tā saukto salaspilieša karti. Salaspilieši nu var baudīt botāniskā dārza ekspozīcijas.”

Runājot par tūristiem, kuri ierodas Latvijā, lai apmeklētu tieši Salaspils Nacionālo botānisko dārzu, īpaši varot izcelt mūsu kaimiņzemes valstis – Lietuvu un Igauniju. Jakštānes kundze stāsta, ka botānisko dārzu ik gadu apmeklē vairāk nekā 70 000 cilvēku. “Jau piecus gadus Nacionālā botāniskā dārza lepnums ir viena no tehnoloģiski modernākajām un lielākajām oranžērijām Baltijas valstīs, kas tapusi ar Eiropas fondu atbalstu. Nu tā kļuvusi par Nacionālā botāniska dārza simbolu un atpazīstamības zīmi. Oranžērijā apmeklētājiem atvērtas četras zāles – sukulentu, tropu, vēsā subtropu un siltā subtropu zāle, kurās aplūkojami augi no visiem pasaules kontinentiem, izņemot Antarktīdu.”

Reprezentē mūsu valsti

Augu valsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dažādi pētījumi, mācību bāze dārzkopības un mežsaimniecības studentiem – šīs ir tikai dažas no tām lietām, kuras Nacionālo botānisko dārzu padara nozīmīgu Latvijai. Tātad arī aizsargājamu. “Nacionālais botāniskais dārzs ir īpaši aizsargājama dabas teritorija un atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā. Līdzīgi kā Nacionālā opera un balets, kā Nacionālais mākslas muzejs, arī Nacionālais botāniskais dārzs reprezentē Latvijas valsti un ir viens no tās simboliem. Nacionālais botāniskais dārzs ir kā milzīga dabas enciklopēdija ar vairāk nekā 14 000 lapaspušu,” uzsver G. Jakštāne.

Bagāta vēsture – dažādi stāsti

Kā jau zinām, ikvienai vieta ir sava vēsture un savi stāsti. Daži skaisti, citi smagi, citi pamācoši. Arī Nacionālajam botāniskajam dārzam visā tā pastāvēšanas laikā ir sakrājušies dažnedažādi stāsti. Ginta par tiem stāsta ar dalītām jūtām: “Ir bēdīgie stāsti, kā kara laikos cauri botāniskā dārza kolekcijām vijušās ierakumu līnijas, kā padomju laikos dedzināti “nekam nevajadzīgie” kapitālista Šoha dokumenti. Un ir daudz stāstu par to, kā ik gadu jau tradicionāli botāniskajā dārzā ierodas precēti pāri, kas savu jāvārdu viens otram teikuši tieši šajā Salaspils ziedu valstībā.”

Nesaraujama saikne

Arī Nacionālais botāniskais dārzs ir tā dabas pērle, bez kuras nav iedomājama Salaspils. “Nacionālais botāniskais dārzs ir nesaraujami saistīts ar Salaspils vārdu un ir pilsētas neatņemama sastāvdaļa. Vēl vairāk – Salas pili Salaspils ģerbonī vainago zaļš, dzīvīgs zars – botāniskā dārza un izaugsmes simbols. Latvija var lepoties, ka šeit, Salaspilī, atrodas viena no lielākajām dzīvo augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā, apvienojot vienuviet vairāk nekā 14 000 augu dažādību,” ar prieku acīs stāsta sieviete.

Kā jau katru gadu, arī šogad tika plānoti tradicionālie Stādu svētki, kas ir vieni no vērienīgākajiem dārzkopības svētkiem. “Jāteic gan, šis gads būs izņēmums, jo saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju arī pirmais stādu gadatirgus “Cīruļu diena”, kas bija plānots 25. aprīlī, ir atcelts.”

Šobrīd ir īstais laiks atklāt vietas, kuras nav līdz galam izzinātas vai par kuru eksistenci līdz šim nav dzirdēts. Būsim stipri, nedaudz pacietīsimies, lai jau pavisam drīz atkal visi kopā varētu skatīt dabas neaptveramo skaistumu!