Menu
 

Sauriešu karjera burvība uz zemes un ūdens dzīlēs Apriņķis.lv

  • Autors:  Ilze Ručevska
Foto – no Stopiņu novada domes arhīva Foto – no Stopiņu novada domes arhīva

Pavasaris pie mums ir atnācis plaukstošs un patīkami silts. Piemērots laiks, lai dotos garākos pārgājienos un brauktu apskatīt mūsu skaisto Latviju. Arī rakstu sērija “Pierīgas pilsētu dabas pērles” ir devusies savā nākamajā ceļojumā – šoreiz uz Stopiņu novada Sauriešu ciemu –, lai ieklausītos putnu dziesmās un kopā ar daivinga cienītājiem ienirtu karjera dzīlēs. “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Stopiņu novada domes sabiedrisko attiecību speciālisti Inesi Skrastiņu, lai noskaidrotu, kā ir radies Sauriešu karjers un kas atrodas tā apkārtnē.

Saurieši ir neliels ciems Pierīgā, Stopiņu novadā. Tajā atrodas Stopiņu pamatskola, bibliotēka, dienas centrs, dažādi veikali, medpunkts, kā arī uzņēmuma “Knauf” ģipša būvmateriālu rūpnīca. Tomēr tas nav viss. Sauriešu ciems var lepoties ar savu Sauriešu karjeru un tā apkārtni, kuru ļoti iecienījuši daivinga cienītāji.

Ģipša fabrika un karjers

Vēsture par Sauriešu karjera veidošanas ir rodama jau 15. gadsimtā. “Ģipšakmens izmantots Sv. Pētera baznīcas konstrukcijās. 19. gadsimtā Vidzemē un Kurzemē notika plašāka ģeoloģiskā izpēte, lai noteiktu ģipšakmens atradnes,” stāsta Inese Skrastiņa. “Vēstures avotos ir fiksēts, ka jau 1859. gadā Stopiņos ir sākusi darboties ģipša fabrika. 30. gadu vidū Sauriešos ģipšakmeni ieguva P. Bēma fabrika, kas veda to pārstrādei uz K. Šmita cementa rūpnīcu Rīgā. Līdz ar ģipšakmens atradņu izstrādi un ražošanas uzsākšanu attīstījās dzīvojamais ciemats Sauriešos. Pēc Otrā pasaules kara, 1961. gadā, apvienojot Salaspils ģipša rūpnīcu un Sauriešu ģipšakmens karjeru, izveidoja Sauriešu ģipša izstrādājumu rūpnīcu.”

Pēc Padomju Savienības sabrukšanas, 1994. gadā, Sauriešu būvmateriālu uzņēmumu pārņēma Vācijā dibināts uzņēmums, kurš Stopiņu novadā darbojas vēl joprojām. Krastiņas kundze stāsta, ka 2008. gadā ģipšakmens ieguve Sauriešu karjerā tika pārtraukta un tika veikta karjeru rekultivācija, uzplūdinot ūdeni. “Šobrīd Sauriešu karjera vietā ir izveidojušies četri lieli ezeri ar kopējo platību 35 hektāri. Pie Ziemeļu ezera ir izveidojies privātmāju ciems,” – tā I. Skrastiņa.

Vieta, kur nemīt pilsētvidei raksturīgā burzma

Karjers ir iecienīta vieta gan Sauriešu ciema iedzīvotājiem, gan novadniekiem. Atpūtai pieejamas četras ūdenskrātuves, kuras nodala ceļi un takas, kas piemērotas pastaigām, aktīvai atpūtai, skriešanai, riteņbraukšanai. Sauriešu karjera teritoriju šķērso reģionālais velomaršruts Dreiliņi–Mazozoli. “Karjera krastos esošās meža takas ir lieliska vieta pastaigām, nūjošanai, skriešanai un riteņbraukšanai, jo visapkārt valda dabas klusums, putnu dziesmas un nav pilsētvidei raksturīgā trokšņa. Šeit mājo daudz putnu, un arī putnu vērotāji ir bieži viesi Sauriešu karjera apkaimē. Vasarās daudzi iedzīvotāji izmanto karjerus peldēm, īpaši iecienīta peldvieta ir izveidojusies Dienvidu ezera malā,” stāsta I. Skrastiņa.

Sieviete stāsta, ka ar katru gadu karjera apmeklējumi kļūst arvien pieprasītāki. Cilvēki brauc gan no Rīgas, gan tuvākiem novadiem, piemēram Salaspils un citiem. Kā arī Sauriešu karjers ir kļuvis par iecienītu niršanas jeb daivinga vietu.

Daivinga iespējas cauru gadu

“Daivings Sauriešu karjerā ir pieejams cauru gadu, arī ziemā. Ūdens vasarā nesasilda karjeru, kura dzelmē atsevišķas vietas var sasniegt pat 15 metru dziļumu. Sauriešu karjera dzelmē ūdens nekad nesasilst, dziļumā tas paliek 6–8 grādu robežās, kaut arī ūdens virspusē tas var sasniegt 16–18 grādus. Karjers ir viena no retajām ūdenstilpēm, kur redzamība ūdenī var sasniegt 5 metrus un vairāk, kas ir retums Rīgas tuvumā. Karjera kopējā platība ir 310 hektāru. Sauriešu ģipšakmens karjers ir vienīgais ģipšakmens karjers Baltijā, un to izmanto kopš 1913. gada,” vēsta informācija mājaslapā daivings.lv. Karjera dzelmē ir redzamas dažādas zemūdens radības, piemēram, vēži un zivis. Tāpat tur ir sastopami nogrimuši koki un akmens krāvumi. Pēc vietējo nostāstiem, karjera dzīlēs esot atrodams traktors un arī ēku paliekas, kuras atrodamas pie agrākās saliņas. 

Sauriešu karjeram nav noteikts valsts nozīmes aizsargājama dabas objekta statuss, tas atrodas pašvaldības pārziņā. Tomēr Inese uzsver, ka ikvienam interesentam, viesojoties karjerā, tiek atgādināts: “Ko atnesi, to aiznes!” – neatstājot aiz sevis piesārņotu vidi, lai arī pašiem nākamreiz būtu prieks atgriezties.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.