Mazāk prasīgas puķes balkona dārziņam ^{Apriņķis.lv}

Pelargonija

Vārds “pelargonija” tulkojumā no grieķu pelargos nozīmē ‘stārķis’, tā norādot, ka auga īpatnējie, garenie augļi līdzinās stārķa knābim. Latvijā pelargonijas pārsvarā ir telpaugi, kurus vasaras mēnešos var stādīt dārzā dobēs, balkona kastēs, dažādās augu kompozīcijās, kā arī izvietot ārā tāpat ar visiem podiem.

Gandreņu dzimtas (Geraniaceae) plašo un daudzveidīgo pelargoniju ģinti dala vairākās grupās, kuras lielākoties atšķiras pēc izskata. Visu pelargoniju sugu, šķirņu un hibrīdu augi ir mūžzaļi un daudzgadīgi.

Piemēram, efejpelargonijas Pelargonium peltatum, sauktas arī par nokarenajām pelargonijām, spēj izaudzēt pat pusotru metru garus, vijīgus dzinumus. Lapas atgādina efeju – tās ir gaļīgas, trauslas un viegli lūst. Ziedu pildījums, forma un krāsa katrai šķirnei ir atšķirīga. Nokarenās pelargonijas labi iederas balkona kastēs, atsevišķos iekarināmos puķupodos, kā arī kopējos stādījumos ar citiem augiem.

Šo augu var pavairot ar spraudeņiem un sēklām. Lai veicinātu pelargoniju ziedēšanu, ir nepieciešams laiku pa laikam apgriezt lapas un atbrīvoties no nokaltušajiem ziediem.

Ja auga lapas kļūst dzeltenas, tas var nozīmēt, ka ūdens ir pārāk maz vai pārāk daudz. Varbūt vainojams arī apgaismojums, tāpēc mēģiniet ziedu pārvietot uz gaišāku vietu.

Kalibrahojas

To zvanveida ziedi ir spilgtās krāsās un līdzīgi petūnijām, vien krietni mazāki, toties daudz daudz vairāk… Krāsainiem mākoņiem līdzīgās puķes ir lietus un vēja izturīgas, izskatās efektīgi un pārliecinoši, pārkārušās pāri iekarināmā puķupoda vai balkona kastes malām – kalibrahoju dzinumi var būt 60–90 centimetrus gari. Kad tās zied, bez apbrīnas grūti paiet garām…

Nevaļīgajiem patiks tas, ka vecie ziedi nav jānolasa pa vienam – var pakratīt visu ceru, un ziediņi nobirst paši.

Kalibrahojas vislabāk audzēt gaišā vietā, barības vielām bagātā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Lai tās ziedētu koši, bagātīgi un ilgi, audzēšanas laikā augus mēslo ar ziedošām puķēm paredzēto šķidro vai šķīstošo mēslojumu.

Bakopas

Tropu un subtropu rajonu purvu augs Bacopa monnieri, no kura radīta telpaugu šķirne, ir ļoti piemērots audzēšanai iekaramajā puķupodā. Bakopa ir salīdzinoši jauns krāšņumaugs, bet jau ieguvis lielu popularitāti. Bakopa ir mazprasīga un viegli audzējama, ļoti vienkārša un tajā pašā laikā majestātiska balta, rozā vai gaiši violeta puķe balkonam, puķu kastēm vai puķu groziem.

Ļoti izteiksmīgas ir arī bakopas lapiņas, kas izskatās kā mazas zīda sirsniņas. Fantastiski piemērota puķe audzēšanai uz balkona, terasēs, lievenīšos, puķu grozos un balkona kastēs. Košie ziedi un bagātīgais lapojums labi sader kopā ar citām balkona puķēm. Tiek sauktas arī par suterām.

Bakopām nepatīk, ja tās visu dienu tiek turētas saulē. Tās ir  piemērotas audzēšanai gan kā ložņājoši, gan kā nokareni augi. Bagātīgi zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim un ļoti labi sazarojas, turklāt ir ļoti izturīgas gan pret vēju, gan lietu.

Populārākās ir bakopas ar baltiem ziediem. Īpaši nepanes sausumu, tādēļ zemei visu laiku jābūt mitrai.

Eklona akmeņsēkle

Eklona akmeņsēklei ir spēcīgs augums, lieli, diži ziedi, labs sazarojums un vienmērīgs ziedēšanas laiks – tā zied no maija līdz pat septembrim. Patīk saulainas vietas. Izaug līdz pat 20 centimetrus augsta un aizņem maz vietas. Eklona akmeņsēkles ziedi ir līdzīgi lielām violetām margrietiņām. Sausumizturīga. Piemērota gan apstādījumos un dobju apmalēs, gan iekarināmajos podos un balkonu kastēs. Lai apjomīgāk ziedētu, dzinumus virs piektās sestās lapiņas nokniebj. Audzē ne pārāk sausā, auglīgā augsnē, saulainā vietā. 

Kad dienas ir apmākušās, ziedi aizveras. Nepieciešama saulaina vieta. Augsnei jābūt ūdenscaurlaidīgai.