Menu
 

Mazuļu ēdināšanas ceļvedis. Iesaka uztura speciāliste Apriņķis.lv

  • Autors:  Olga Ļubina, sertificēta uztura speciāliste, “Rimi bērniem” veselīgas ēšanas eksperte
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Piebarošanas uzsākšanas brīdis ir nozīmīgs bērna attīstības posms ne tikai tāpēc, ka tas veido bērnu ēšanas paradumus nākotnei, bet tas arī ir ļoti būtisks imūnsistēmas attīstības periods, jo organisms mācās atpazīt jaunus produktus, veidot jaunās antivielas kā atbildes reakciju uz jauniem pārtikas produktiem, tāpēc pārāk sasteidzināt jaunu produktu ieviešanu uzturā noteikti nevajadzētu.

Saskarsme ar pārtikas alergēniem

Pirms patvaļīgi lemt par kāda noteikta produkta izslēgšanu no bērna uztura, ir jānoskaidro, vai tā tiešām ir alerģija un vai tiešām nepieciešams ievērot eliminācijas jeb produkta izslēgšanas diētu. Ja atsakāties bērnam dot, piemēram, piena produktus, tikai tāpēc, ka šķitis – pēc apēstā jogurta uz ādas parādījusies kāda pumpiņa, tas nav pamatots iemesls. Ilgtermiņā var rasties kādu uzturvielu deficīts, kas ietekmē bērna augšanas procesu.

Ja ir aizdomas, ka ir pārtika, uz kuru bērna organisms reaģē īpatnēji, – parādās caureja, vemšana, izsitumi, vēdergraizes vai kas cits, pirmais solis ir konsultācija ar ģimenes ārstu, kurš visdrīzāk ieteiks ārsta alergologa konsultāciju. Galvenā ārstēšanas metode, ja bērnam ir alerģija, ir eliminācijas diēta, kuras nepieciešamību, stingrumu un ilgumu nosaka ārsts alergologs.

Piena olbaltumviela

Uztura speciāliste skaidro, ka pirmais un visbiežākais pārtikas alergēns, kas izraisa alerģisko reakciju zīdaiņu vecumā, ir govs piena olbaltumviela. Alerģija pret govs pienu ir paaugstināta organisma jutība pret olbaltuma sastāvdaļām – kazeīnu, laktalbumīnu, laktoglobulīnu – pienā. Šī alerģija 75% gadījumu parasti pazūd, kad bērns sasniedz trīs gadu vecumu. Vairāk nekā 90% bērnu, kam, maziem esot, ir konstatēta šī alerģija, līdz sešu gadu vecumam attīstās govs piena olbaltumvielu tolerance. Govs piena olbaltuma alerģija var izpausties gan ar gremošanas trakta darbības traucējumiem, piemēram, zaļgana, gļotaina vēdera izeja, caureja, kā arī ādas izsitumi, nieze, nātrene un dermatīts.

Gadījumā ja bērnam ir konstatēta alerģija pret govs pienu un zīdainis ir barots ar mātes pienu, tad mammai ir jāizslēdz no savas ēdienkartes jebkādi pienu saturoši produkti, savukārt, ja zīdainis tiek barots ar mākslīgiem piena maisījumiem, tad ir jāizvēlas vai nu daļēji hidrolizētus, vai arī ekstensīvi hidrolizētus piena maisījumus, kur govs piena olbaltumvielas ir pilnībā sašķeltas.

Uzsākot piebarošanu, mazulis ar govs piena alerģiju nedrīkst lietot uzturā arī putras vai augļu, dārzeņu biezeņus uz piena bāzes vai ar piena produktu pievienošanu. Smagākos gadījumos nedrīkst lietot arī sviestu, tostarp kausēto sviestu (ghee sviestu), liellopu un teļa gaļu.

Kvieši

Nākamais visbiežākais pārtikas alergēns zīdaiņu vecumā ir kvieši. Alerģisku reakciju parasti izraisa kviešos esošās olbaltumvielas – albumīns, globulīns, gliadīns un glutēns. Kviešu alerģijas simptomi – mutes gļotādas un rīkles pietūkums, nieze, nātrene, atopiskais dermatīts, aizlikts deguns, galvassāpes, asarojošas acis, elpošanas grūtības, slikta dūša, vemšana, caureja un pat anafilaktiskais šoks – var parādīties gan dažas minūtes pēc saskares ar alergēnu, gan arī pēc vairākām (līdz 48) stundām. Līdzīgi kā citas alerģijas, tā ar laiku var izzust pilnībā. Visbiežāk alerģija pret kviešiem izzūd 3-5 gadu vecumā. Par alerģiskām reakcijām no kviešiem stāsts uztura speciāliste. Vērts atgādināt, ka alerģija pret kviešiem nav vienādības zīme ar celiakiju.

Ko tad lai ēd, un ar ko lai aizvieto kviešus? Ir pieejami daudz un dažādi produkti, kas lieliski var aizvietot tik ierastos kviešus un balto miltu izstrādājumus, piemēram, kviešu vietā var lietot griķu, rīsu, rudzu, miežu, auzu, kukurūzas un mandeļu miltus.

Olas baltums

Trešais visbiežāk sastopamais pārtikas alergēns uzturā ir olas baltums. Ņemot vērā lielo alerģiju risku, ko rada olas baltumā esošās olbaltumvielas, olas zīdaiņu uzturā iesaka piedāvāt tikai pēc viena gada vecuma. Olas dzeltenumam ir zemāka alergenitāte, tāpēc sākumā uztura speciāliste iesaka lietot to un tikai pēc tam – veselu olu.

Olas dzeltenumu var pamazām ieviest uzturā no 8 mēnešu vecuma. Ir vērts iegaumēt, ka, olu termiski apstrādājot, alergenitāte samazinās, stāsta Olga Ļubina, atgādinot, ka šī alerģija sastopama apmēram 1,6% bērnu līdz divu gadu vecumam un daļai izzūd līdz trīs vai septiņu gadu vecumam.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.