Aptauja: 60% iedzīvotāju atvaļinājumā vislabprātāk dodas kopā ar ģimeni ^{Apriņķis.lv}

"No psiholoģiskā viedokļa šī ir lieliska ziņa, jo cilvēkiem, kas lielāko daļu sava laika pavada darbā un, atgriežoties mājās, vēlas vienkārši atpūsties, ir grūti atrast kvalitatīvu laiku saviem mīļajiem," stāsta aptaujas datu analīzē iesaistītā psiholoģe Ugne Juodīte.

Savukārt 70% aptaujāto atzinuši, ka ir svarīgi nomainīt vidi sava atvaļinājuma laikā, lai varētu kvalitatīvi atpūsties. "Vides maiņa atalgo ar laimes hormonu - dopamīnu. Ceļošana ir vistiešākais veids, kā cilvēks var sev dāvāt vides maiņu un bagātināt savas emocijas ar laimes hormonu," atzīmē psiholoģe.

Vienlaikus aptaujā secināts, ka Covid-19 pandēmijas laikā cilvēkiem ir mazāk brīvdienu - 37% aptaujāto norādīja, ka ir atlikuši atvaļinājumu.

Juodītes ieskatā tas var raisīt spēcīgu un ilgstošu nogurumu, vairot stresa sajūtu, mazināt radošumu un veicināt konfliktu veidošanos. Tas viss, pēc speciālistes domām, noved pie emocionāla un fiziska izsīkuma.

"Kad cilvēks ir tādā stāvoklī, pat tie apstākļi, kas izraisīja pozitīvas emocijas, sāk būt nevērtīgi. Brīvdienas ir viens no galvenajiem cilvēka laimes, efektivitātes un veselības faktoriem, tāpēc iepriecina aptaujas otra puse - 38% aptaujāto atvaļinājumā pavadījuši vairāk nekā 20 dienas," stāsta Juodīte.

Ceturtā daļa jeb 25% aptaujāto norādīja, ka ir uzkrājuši 10 līdz 20 neizmantotas atpūtas dienas, bet 20% - neizmantotas ir 20 līdz 30 dienas. "Iespējams, ka šādiem cilvēkiem ir tieksme uz darbaholismu un perfekcionismu, viņi nevēlas izskatīties noguruši. Vairāku pētījumu atzinumi liecina, ka šādi cilvēki brīvdienās jūtas lieliski - atliek vien izlemt. Tiesa, tiklīdz atgriežaties darbā, stāvoklis atkal pasliktinās. Tāpēc no psiholoģiskā viedokļa ir svarīgi iemācīties atpūsties un veltīt tam vairāk laika," uzsver Juodīte.

Par atvaļinājuma atlikšanas iemesliem 29% aptaujāto norādīja, ka darbā nav neviena, kas viņus aizstātu, bet citi 29% norādīja, ka darba grafiks iepriekš jāsaskaņo ar kolēģiem, kas apgrūtina brīvdienu plānošanu.

Juodīte atzīmē, ka 45% aptaujāto norādījuši, ka brīvdienu atlikšanas iemesls ir pārāk lielā darba slodze. "Taču ir svarīgi izšķirt - vai paaugstināta darba slodze ir noteiktu brīdi, vai tā ir pastāvīgi. Ja tas ir ilgstošs process, ir ļoti viegli nonākt apburtajā lokā, kad gribas pēc iespējas vairāk paveikt ātri un efektīvi, bet iekšējo resursu tam nav," stāsta psiholoģe.

Tāpat aptaujā 56% respondentu atzinuši, ka viņi atvaļinājuma laikā turpina strādāt, bet 70% - regulāri pārbauda e-pastus vai koordinē darbus. "Tas signalizē tikai vienu - cilvēks atpūšas nepilnvērtīgi," norāda Juodīte.

Tāpat 39% aptaujāto norādījuši, ka viņiem ir nosliece uz darbaholismu. "Kad iestrēgstam tādā ilgtermiņa darba ritmā, baudu neizjūtam. Cilvēks gluži pretēji jūt iekšēju spiedienu, trauksmi, kas neļauj kvalitatīvi atpūsties. Ļoti bieži cilvēki, kas pārstrādājas, piedzīvo negatīvas sekas veselībā, darba un attiecību kvalitātē," komentē psiholoģe.

Aptauju 2021.gads novembrī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veica "Spinter research". Latvijā aptaujāti 1013 respondentu vecumā no 18 līdz 60 gadiem, bet visās Baltijas valstīs kopumā aptaujāti 3029 iedzīvotāji.