Pieci fakti par Latvijas karogu
- Autors: Agate Gavare, "Ogres Vēstis Visiem"
Foto: Ralfs Nikolajs Ezergailis, Saeimas administrācija
Novembra vidū divas reizes paceļam un godinām Latvijas karogu – 11. novembrī jeb Lāčplēša dienā un 18. novembrī jeb Latvijas neatkarības proklamēšanas dienā. Arī Latvijas valsts karogam ir sava vēsture, turklāt ļoti interesanta. Lūk, daži fakti par mūsu valsts simbola rašanos.
Latvijas karoga pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā. Par Latvijas karoga prototipu tika ņemts vienīgais 13. gadsimtā fiksētais šajā teritorijā dzīvojošo tautu karogs, kuram pat "Atskaņu hronikā" aprakstītas krāsas. To izmantoja Cēsu reģionā dzīvojošā
tauta.
Sarkanbaltsarkanajam karogam bija konkurence. 20. gadsimta sākumā Amerikā dzīvojošo latviešu vidū par favorītu nekļuva vis sarkanbaltsarkanais karogs, bet gan zili-zaļi-zeltīts karogs. Tam par pamatu bija 19. gadsimta astoņdesmitajos gados tapušais studentu korporācijas "Lettonia" karogs, kas tolaik, kad latviešiem sava karoga vēl nebija, zināmā mērā uz laiku kļuvis par tautas karogu.
Karoga izveidi stimulēja Pirmais pasaules karš. Tā kā šajā karā piedalījās arī latviešu strēlnieku bataljoni, karoga jautājums ieguva praktisku pamatojumu. Lai arī šodienas Latvijas karogs vēl netapa, dažu strēlnieku pulku karogos šīs sarkanbaltsarkanās krāsas tikušas izmantotas.
Pirmo Latvijas karogu uzšuva sieviete. Sarkanbaltsarkanais karogs tika izveidots 1916. gadā. To Valmierā no zīda uzšuva Valmieras bēgļu patversmes skolotāja Marianna Straumane, kura bija audzēkne, bet vēlāk arī sieva žurnālistam Jānim Lapiņam, kurš ir idejas autors karogam.
Sākotnēji sarkanbaltsarkano karogu rotāja saule. Valmierā tapušais karogs nav identisks mūsdienu Latvijas karogam. Bez tā, ka tam baltā svītra bija šaurāka, to rotāja arī liela, dzeltena saule. Jāpiebilst, ka šis pirmais Latvijas karogs ir saglabājies un apskatāms vēl šobaltdien.
Izmantotie resursi: Tāļa Pumpuriņa promocijas darbs "Latvijas valsts karoga veidošanās vēsture".