Kad laivas sedumā un kafejnīca pagalmā – izgaršo vasaru! (nobeigums) ^{Apriņķis.lv}

Sēņošana un makšķerēšana latvietim ir gandrīz kā kulta rituāls vai meditācija. Uz oglēm ceps gaļu vai vārīs zivju zupu. Skābo krējumu un dilles būs ar mieru pievienot gandrīz katram ēdienam. Ceps kliņģeri dzimšanas dienai vai torti kāzām. Konservēs gurķus un vārīs zaftes, kaltēs un saldēs dažādus dārza un meža labumus, jo gaidāma gara ziema.” Vai tas jums  neatgādina slaveno Čapeka “Dārzkopja gadu”?

Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Ar gardu muti Vidzemes piekrastē

Projekta “Vidzemes piekrastes garšas” īstenotāji ir pragmatiskāki, secinot: “Jau kopš senatnes Vidzemes piekrastes iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bijusi zvejniecība, pārtikas sagāde, amatniecība un tirdzniecība. Ēdienu gatavošana mūsu pusē balstās uz senām tradīcijām, tīru dabu un aizraujošiem garšu eksperimentiem.” Jā, tieši eksperimentiem, un tos mājas kafejnīcā “Zivpļaviņas Stiebros” Zvejniekciemā piedāvā prasmīgi pavāri, servējot eksotiskus ēdienus no dzimtā krasta veltēm: “Jūras bullīša rika”, “Siļķe papīrā” un “Klimpiņpolka”. Kas slēpjas zem šiem intriģējošajiem ēdienu nosaukumiem, jums jāatklāj pašiem!

Iepriekš rakstīto papildinot: “Mājas kafejnīcu dienas” Saulkrastu novadā šogad notiks atvasarā – 2. un 3. septembrī. Savukārt Carnikavā vienmēr viesiem ir atvērta SIA “Krupis” sēta, kur top izslavētie “Carnikavas nēģi”. Kopš 2015. gada februāra tiem piešķirta Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes zīme. Tas nozīmē, ka nosaukumu “Carnikavas nēģi” drīkst izmantot tikai Carnikavā laikā no 1. augusta līdz 1. februārim ar murdiem Gaujas lejtecē pie iztekas zvejotiem svaigiem nēģiem un arī apstrādātiem nēģiem, ja to pārstrāde notikusi Carnikavā atbilstoši specifikācijai. Šo zīmi patlaban izmanto astoņi nēģu zvejnieki un cepēji. Kā jau minēju, viens no pazīstamākajiem ir SIA “Krupis”, kas ne tikai piedāvā ceļotājiem nogaršot nēģus, bet arī iepazīstina ar Gaujas apkārtnes nēģu zvejas un gatavošanas tradīcijām.

Nēģi kā tradicionāls ēdiens šai apkaimē zināmi jau kopš 17. gadsimta, taču laipnie saimnieki piedāvā tos pagaršot arī mūsdienīgā veidā. Tāpēc bez jau iecienītajām receptēm – uz oglēm grilētiem nēģiem un nēģiem želejā – pieejami arī divu veidu nēģu suši, ko īpaši iecienījuši jaunieši.

Jāpiebilst, ka nu jau gadu arī Salacgrīvas nēģiem piešķirta Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes zīme, tādēļ ēdiet nēģus – tas ir sātīgi un veselīgi!

“Jauno pavāru kustība” rekomendē reņģi

“Jauno pavāru kustība”, kas apvieno enerģiskākos un aizrautīgākos daudzsološos virtuves mākslas meistarus, šopavasar Reņģu svētkos Jūrmalciema tīklu mājā “Piestātne” cēla godā reņģi, rādot, ko vēl var pagatavot no šī ikdienišķā zvejnieku iztikas avota. “Mūsu mērķis bija radīt daudzveidīgas un garšīgas reņģu ēdienu variācijas, lai pierādītu, ka reņģes var būt arī daudzpusīgas un piemērotas dažādiem ēdiena gatavošanas veidiem,” stāsta Kristaps Sīlis, viens no “Jauno pavāru kustības” dibinātājiem.

Un, lūk, cik savdabīgus reņģu ēdienus pagatavoja Žanis Raivo Behmanis, Kristaps Sīlis, Artūrs Trinkuns, Sandis Frīdvalds, Edgars Ķiģelis, Markuss Žamoidiks un Roberts Paulāns! Deviņus gastronomijas brīnumus no reņģēm: 1) reņģu terīne, lakšu emulsija; 2) jūraszāles maize, reņģu sviests; 3) kūpināta reņģe, kartupelis, kūpināts krējums, sinepju sēklas; 4) jūraszāļu-sēņu žuljēns, kūpināta reņģe, parmezāns, pangrattato; 5) grilētas reņģes, kartupeļi, rauga pārslas, dilles; 6) jūraszāļu/maizes deserts, Šantijī krēms, ievārījums; 7) fermentēta reņģe, lakšu paniņas, kolrābis, ābols; 8) marinēta reņģe, zandarta muss, cūkas āda, zaļumu putas; 9) reņģu seviče, marinēts rabarbers, fermentēts citrons, puravs.

Kā redzams, izdomai un radošumam nav robežu. To pašu var teikt par visiem tiem viesmīlīgajiem saimniekiem, kas šovasar uzņems lauku ceļotājus tradicionālajās “Mājas kafejnīcu dienās”, kas gadu no gada uzņem apgriezienus, pārsteidzot ar jaunām garšu buķetēm, sirsnību un to vienojošo auru, kas piemīt tikai un vienīgi piekrastniekiem.