Eksperti: Ziemošanas apstākļi mazdārziņos lielākoties labvēlīgi

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības vecākais speciālists Māris Narvils skaidroja, ka, lai gan atkušņu šogad bijis daudz un ziema kopumā ir bijusi atkušņu un sniega bagāta, augļkokiem un krūmājiem būtisku postījumu nevajadzētu. Tādi iespējami vien atsevišķās teritorijās.

Viņš norādīja, ka gan kailsals, gan siltās temperatūras nebija pietiekami ilgstošas lai augu miega periodā augus būtiski ietekmētu. Turklāt, ja augļkoku vainagi ir pienācīgi kopti, laika apstākļiem nevajadzētu sekmēt arī zaru lūšanu.

Tāpat Narvils norādīja, ka, lai gan janvāris un februāris parasti ir saulaini, šogad saules ir bijis maz, tāpēc arī saules apdeguma riski augiem šogad ir mazi.

Vienlaikus viņš piebilda, ka dārzkopjiem vairāk jādomā tieši par dārzu aizsargāšanu no vējiem un savvaļas dzīvniekiem. Tostarp viņš apsvēra iespēju, ka daba piespiedīs dārzkopjus arvien vairāk stādīt aizsargstādus un veidot vējlauzes. Lai gan tie ir papildu finansiāli izdevumi, augiem, individuāli cīnoties ar vēju, palielinās stress un patērējas vairāk barības vielu.

Narvils arī atgādināja, ka lai dārzus pasargātu no meža dzīvniekiem, žogam ir jābūt no 1,8 metri līdz 2,2 metri augstam, savukārt, ja dārzā tiek veikti darbi, lietderīgi jaunākus zarus atstāt ārpus dārza, tādējādi piedāvājot savvaļas dzīvniekiem barību ārpus sava dārza.

Arvils gan uzsvēra, ka ziema vēl nav beigusies un marts var nest savus pārsteigumus, tāpēc pilnvērtīgi augu veselības stāvokli varēs novērtēt tikai pavasarī plaukšanas laikā.

Tikmēr graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols stāstīja, ka par patreizējo sējumu stāvokli, spriest ir pāragri, jo kailsals ar -20 grādu temperatūru un spēcīgu vēju varētu būt atstājis nopietnus bojājumus, par kuriem pilnvērtīgi varēs runāt marta beigās, kad atjaunosies veģetācija.

Runājot par sala bojājumiem, viņš apsvēra iespēju, ka lielāks risks varētu būt ziemas rapsim, kuram kritiskā temperatūra desmit centimetri virs augsnes ir ap -18..-20 grādi, bet ziemas kviešiem risks varētu būt mazliet mazāks.

"Gan ziemas rapsim, gan kviešiem daudz kas būs atkarīgs no izvēlēto šķirņu ģenētikas, cik labi sējumi bija attīstījušies rudenī un vai nebija pārauguši. Patreiz var redzēt, ka ziemas kvieši sliktāk izskatās sabiezinātos sējumos jeb pārsēju vietās, kalnu galos, kur sniegs ātrāk tiek nopūsts un arī mikro ieplakās, kur bieži vien ir zemākas temperatūras," sacīja Ozols.

Tāpat viņš piebilda, ka patlaban liels riska faktors ir arī paaugstinātais ūdens daudzums sējumos.

Ozols uzsvēra, ka daudziem lauksaimniekiem būtisks ir labvēlīgs sezonas sākums "Pēc iepriekšējās sezonas, kas lielākajai daļai zemnieku ir bijusi iespējams vissliktākā saimniecību pastāvēšanas vēsturē, zemniekiem ir nepieciešams labs gads, lai neieslīgtu vēl lielākās problēmās," sacīja Ozols.