Bronza, Miesassargs, Rainis un Aspazija jeb Kādus vārdus vecāki izvēlas dot bērniem ^{Apriņķis.lv}

“Mums tak ir zelts un arī bronza!”

Tā dzied grupa “Prāta vētra”, bet taisnības labad jāteic, ka Bronza mums ir, bet ne Zelta, ne Sudraba nav. Vismaz pagaidām. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments informē, ka arī pērn jaundzimušajiem tika reģistrēti diezgan neparasti vārdi, piemēram, Artemīda, Dakota, Neve, Talla, Vlasta, Lavi, Miesassargs, Vests, Mills, Ville, Kairo, Rubins. Jaundzimušajiem ir doti arī divi vārdi: Arabella Vētra, Anna Ziema, Bronza Evelīna, Pērkons Pēteris, Varis Vītis, Konrāds Lācis. Savukārt 2022. gadā Latvijā jaundzimušie aplaimoti ar tādiem personvārdiem kā Kai, Taigers, Ēšs, Manalo, Sundars, Mināle, Čampakalata, Šadia, Lika un Vesna, kas varētu skanēt neierasti latvieša ausij, bet nezinām taču vecāku tautību un vārda došanas tradīcijas.

Populārākie vārdi Ogres novadā

Ogres novadā pērn populārākais vārds meitenēm bija Emma – tas dots 10 jaundzimušajām –, Emīlija un Amēlija – šādi vārdi doti astoņām meitenēm, Dārta – 7, Marta, Nora – 6, Katrīna, Anna – 5. Jaundzimušo meiteņu vecāki savām meitām devuši arī šādus vārdus: Melānija, Krista, Beatrise, Klinta, Suzanna, Luīze, Eimija, Elli, Meja, Leonete, Arnika, Ieva, Aurēlija, Sabīne, Marianna, Sahema, Monta, Rūbija, Arsele, Letija, Savanna, Dajana, Ulvita, Ezeme, Devbija, Enne, Laira un Anneke.

Zēniem populārākais vārds bijis Jēkabs (9), tam seko Olivers (8), Dominiks (6), Adrians (5), Alekss, Markuss, Kurts, Gustavs, Renārs, Emīls, Lūkass, Ernests un Krišjānis (4). Tikai trīs puikas reģistrēti kā Jāņi. 2023. gadā vecāki saviem dēliem devuši arī vārdus Teo, Harijs, Elists, Emilians, Gabriels, Aldis, Pauls, Andžels, Kristens, Mikus, Tailers, Bernhards, Niklāvs, Edvīns, Helvijs, Tomass, Vilhelms, Robins, Sebastians, Krists, Marko, Ritvars, Pēteris, Ēriks, Kadīrs Abdulahamīds, Edvards, Armīns, Daniels, Kirils, Henriks, Džeisons, Kalvins, Ardis, Noa, Harvijs, Bredlijs, Bjorns.

Salīdzinājumam: pirms pāris gadiem Ogres novadā populārākie bērnu vārdi bijuši Alise, Emīlija, Dārta, Katrīna, Gustavs, Adrians, Everts un arī Jānis – šis latviskais vārds mūsdienās vairs nebūt nav iecienītākais personvārds. Toties retākie bērniem izvēlētie un dotie vārdi bijuši Radha, Freja, Aria, Anaise, Morics, Ians, Dveins, Hārdins, Noels, Elijs, Rainis, Tailers.

Savs Rainis un sava Aspazija

Ja runājam par Raini... Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijas valstspiederīgo vidū ir 33 Raiņi: 25 Raiņi, pa vienam – Rainis Pēteris, Rainis Vilnis, Bruno Rainis, Rainis Akira, Ādams Rainis, Aleksandrs Rainis un Edgars Rainis. Kur Rainis, tur – pareizi! – arī Aspazija. Tiesa, Aspazija ir tikai viena, un arī Aspāzija ir viena; pa vienai Latvijā ir Ilga Aspāzija, Laima Anna Aspazija, Ūve Aina Aspazija, Elza Aspazija un Sandra Aspazija.

Patriotiskie vārdi

Starp citu, Latvijas vārds ir dots tikai šovos iepazītās Magones Šutovienes meitai Magnolijai Latvijai, nevienas citas Latvijas Latvijā nav. Diskusijas par to, cik ētiski ir piešķirt valsts nosaukumu kā personvārdu, mazliet uzšūmējās, bet ātri norima. Aizliegts tas nav.

Toties citi patriotiskie vārdi – Brīve un Latvīte – ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi: Brīves vārds dots tikai trim sievietēm, Latvītes – divām. Toties ir reģistrētas divas Ilzes Latves. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personvārdu datubāzē redzams, ka ir divi Latvji un Maikls Latvis, Roberts Latvis un Latvis Edgars. Tā tas saglabājies kopš 2018. gada.

Ja par patriotiskiem var uzskatīt arī vietvārdu nosaukumus, tad Latvijā ir viena Rīga, viena Brigita Rīga un viena Valensija Rīga, taču nav neviena Lielvārža. Toties ir divi Lāčplēši un pa vienam Koknesim un Miķelim Koknesim.

Gadalaiki latviskā izpildījumā

Komponista Antonio Vivaldi cikls “Gadalaiki” ir viens no populārākajiem klasiskās mūzikas opusiem. Nav plaši zināms, kāpēc vecāki savus bērnus izvēlas nodēvēt gadalaiku nosaukumos, bet fakts paliek fakts: mums ir viena Ziema, sešas Vasaras un viens Rudens; Pavasara gan nav.

Mazliet no visa

Šķiet, meklējot visneprātīgākos vārdus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personvārdu datubāzē, tie tur noteikti parādīsies. Lai šo pieļāvumu apstiprinātu, būtu nepieciešams daudz stundu, kurās varētu izpētīt visu personvārdu datubāzi. Uz labu laimi izvēloties tēmu, konstatējām, ka vecāku izdomai robežu patiesi nav: mums ir trīs Marsi, 40 Veneras un 30 Venēras, viens Saturns un Urāns, kā arī viens Jupiters Džeimss Kārlis. Taču, piemēram, Zeme vai Mēness nez kāpēc nav bijuši tīkami vārdi jaundzimušajiem. Toties pirms vairākiem gadiem Latvijā tika reģistrētas 16 Saules, bet nu viņu ir jau 24, ir reģistrēti arī šādi dubulti personvārdi: Elīza Saule, Madara Saule, Silvija Saule Gulēna, Saule Laisvita, Tālis Saule, Helmī Saule, Nikolass Saule.

Rupju un apkaunojošu – nē

Bērnam vārdu izvēlas un dod vecāki. Viņiem ir tiesības brīvi, ievērojot tikai dažas ar literārās valodas normām saistītas prasības, izvēlēties sava bērna vārdu. Valstij ir oficiāli jāatzīst personas vārds, tādēļ vecākiem ir tiesības sava bērna vārdu reģistrēt Dzimtsarakstu nodaļā. To reģistrējot, Dzimtsarakstu nodaļas darbiniekiem nav tiesību ierobežot vecāku vēlmes. Viņi var skaidrot, var ierosināt apdomāties, var ieteikt izvēlēties citu vārdu, lai, piemēram, skolā bērnu neapsmietu, bet nedrīkst nereģistrēt. Izņēmums – ja latviešu valodā šim vārdam ir rupja un nievājoša nozīme. Tad gan reģistrēšanu var atteikt.

Tātad vecāki var brīvi izvēlēties bērna vārdu, tomēr arī šajā ziņā viņiem jāievēro bērna vislabākās intereses: vārdam ir jāatbilst latviešu literārās valodas prasībām, kā arī vajadzētu apsvērt, vai izraudzītajam vārdam nebūs negatīvas ietekmes uz bērna personības attīstību un attiecībām ar citiem cilvēkiem. Aizvainojošs, ekscentrisks vai pārlieku dīvains vārds var kaitēt bērna interesēm. Te nu jāpiebilst “it kā”. Jo, caurskatot savdabīgus personvārdus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāzē, varētu apšaubīt to labvēlīgu ietekmi uz bērna interesēm.

Žurnāls “Jurista Vārds” 2016. gadā pievērsās tēmai par Latvijā sastopamajiem retajiem un neparastajiem vārdiem. Kā atsauce uz Latvijas presē publicēto tika piesaukti personvārdi Džihads, Žikivators, Afrikants, Aminžons, Pirāts, Ļeksus, Ķīsele, Tagadne, Londona, Daimonda un norādīts, ka lielākā daļa no retajiem personvārdiem nav doti 2015. gadā. Publikācijā sacīts, ka daļu no neparastajiem vārdiem “nēsā” cilvēki, kas ir jau krietnos gados, turklāt daudzi no viņiem dzimuši ārpus Latvijas teritorijas: tā, piemēram, Latvijā dzīvo 16 kundzes, kas nosauktas Staļina vārdā, bet mediju daudz locītais Žikivators ir kāds pavecs kungs, kas pie vārda ticis padomju laikos Kazahstānā (atgādinām, ka šie ir 2015.–2016. gada dati). Tagad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personvārdu datubāzē redzams, ka vārds Žikivators nevienam cilvēkam vairs nav dots, toties aizvien ir 12 Staļinas. Un arī Ķīsele un Tagadne ir. Tāpat kā Ļeksus un Pirāts.

Publikācijā ir atsauce arī uz ārzemēs bērniem dotiem vārdiem, piemērām, Pilots Inspektors. Jā, tāds ir aktiera Džeisona Lī dēla vārds, bet ārzemju slavenības izpaudušās ne tā vien. Viņu bērniem oficiāli reģistrēti tādi vārdi kā (tulkojumā uz latviešu valodu) Parīze, Īrija, Mīlas Dievietes Akmens, Mēness Vienība...

Neskatīsimies uz ārzemēm. Latvijā zēniem doti vārdi Grafs (4), Grāfs (5), Lords (3) un Barons (3), meitenēm Lēdija (1) un Ledija Dzintra (1). Ir arī viens Linkolns.

Kādus vārdus iekļauj kalendārā

Savu artavu personvārdu izplatībā dod Kalendārvārdu ekspertu komisija. Iepriekšējā sanākšana notika 2022. gada pavasarī. Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija 2022. gada 16. marta sēdē, izvērtējot visus laikā no 2018. gada maija līdz 2022. gada martam saņemtos iesniegumus par jaunu personvārdu iekļaušanu kalendārā, vienprātīgi nolēma: apstiprināt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā piecus sieviešu personvārdus un piecus vīriešu personvārdus: Aurika (vārdadiena 5. martā), Meija (20. aprīlis), Jurgita (23. aprīlis), Vaiva (19. septembris), Pērle (7. novembris), Daris (6. februāris), Gerhards (17. marts), Dzintis (6. aprīlis), Jumis (29. septembris), Ako (3. decembris).

Ekspertu komisijas locekļi pamatojuši, ka latviskas cilmes personvārdi ir Daris, Dzintis, Jumis, Jurgita, Meija, Pērle un Vaiva, lībiskas cilmes personvārds Ako, senaugšvācu cilmes personvārds Gerhards un latīņu cilmes personvārds Aurika. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personvārdu datubāzes informāciju Latvijā reģistrētas 102 Aurikas, kam tas ir vienīgais vai viens no diviem vārdiem, 16 Meijas, 64 Jurgitas, 42 Vaivas un 32 Pērles. Puišu vārdu flangā ir 15 Dari, 44 Gerhardi, 15 Dzinši, 21 Jumis un seši Ako, kuriem nevienam tas nav vienīgais vārds.

Zaļā gaisma baltu cilmes vārdiem

Iepriekšējoreiz ekspertu komisija sanāca 2018. gadā un lēma, ka kalendārā ir tiesīgi iekļūt baltu cilmes personvārdi Audra (vārdadiena 10. augustā), Bille (29. janvārī), Saule (22. decembrī), Daivis (3. aprīlī), Ģedimins (25. martā), Ritums (24. aprīlī) un Saulis (27. martā). Varētu šķist, ka Saulis ir ļoti rets vārds, taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personvārdu datubāze liecina, ka ir reģistrēti 20 Sauļi. Savukārt paplašinātajā vārdadienu sarakstā tika iekļauti 67 jauni personvārdi, kuri tobrīd tika doti vairāk nekā diviem cilvēkiem. Starp tiem ir, piemēram, Amrits (2), Braens (56), Dariušs (3), Genrihs (189), Klints (10), Madrija (4), Rajens (83), Skandis (2), Timo (18), Viļa (9). Iekavās norādītie skaitļi attiecas uz situāciju 2023. gada 31. decembrī.

Iepriekšējās Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdēs no latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksta nav svītrots neviens personvārds, kuram pašlaik Latvijā nav neviena nesēja (piemēram, Ārvalda), jo šādi personvārdi arī turpmāk saglabājami latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā kā latviskajai vārddošanas tradīcijai atbilstoši un tādēļ ieteicami. Piebildīsim, ka kopš 2018. gada, kad notika kārtējā Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēde, aizvien nav nevienas Ārvaldas.

Lietuvā – arī “x” un “y”

Lietuvā saskaņā ar Seima pieņemto likumu ir ļauts personu apliecinošos dokumentos vārdu un uzvārdu rakstībā izmantot arī tādus oriģinālos latīņu alfabēta burtus, kuru nav lietuviešu valodas alfabētā, piemēram, x, w un y. Likums ir stājies spēkā.