Sasniedzot pensijas vecumu, 31 % Latvijas iedzīvotāju plāno turpināt strādāt pilnas vai nepilnas slodzes darbu, un tas ir otrais augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm, secināts bankas “Citadele“ veiktā iedzīvotāju aptaujā. Visbiežāk turpināt pilnas vai nepilnas slodzes darbu pēc pensijas vecuma sasniegšanas plāno iedzīvotāji Igaunijā – 33 %, savukārt Lietuvā – 25 %.
Latvijas handbola virslīgas turnīru spēlēs nedēļas nogalē Salaspils sporta skolas dāmu komanda izcīnīja uzvaru, bet “Salaspils” vīru klubs piedzīvoja zaudējumu.
Latvijas dalība ANO Drošības padomē dotu iespēju pastiprināt Eiropas, tostarp arī Baltijas valstu, balsi starptautiskajā politikā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda ANO Drošības padomes Latvijas sekretariāta speciālo uzdevumu vēstnieks Andrejs Pildegovičs.
Ziemeļkoreja piedalās Krievijas iebrukumā Ukrainā, paziņoja Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols, aicinot pastiprināt aizsardzību pret turpmāku Phenjanas provokāciju novēršanu.
Gandrīz trešdaļa jeb 30 % Latvijas iedzīvotāju norāda, ka guvuši negatīvas emocionālās sekas krāpniecības mēģinājuma rezultātā, liecina “Luminor“ bankas veiktā iedzīvotāju aptauja. Starp Baltijas valstīm tieši Latvijas iedzīvotājiem ir visaugstākais emocionālo seku rādītājs – Lietuvā emocionālā veselība pēc saskarsmes ar krāpnieku ietekmēta 7 %, bet Igaunijā 9 % aptaujāto.
Svētdien neilgi pirms plkst.18 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Lejupes ielu Ādažos, kur ar atklātu liesmu dega vairāki kopā savienoti angāri un liesmas strauji izplatījās.
Svētdienas vakarā ceļu satiksmes negadījumā Mārupes novadā cietuši 17 cilvēki, bet bojā gājuši divi cilvēki, pavēstīja Valsts policijā.
Latvijā govs liemeņa iepirkuma cena šogad septembrī, salīdzinot ar augustu, pieaugusi par 4,3%%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Govs liemeņa vidējā iepirkuma cena 2023.gada septembrī Latvijā bija 281,92 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 31,4% mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tā bija 410,98 eiro par 100 kilogramiem.
Savukārt buļļa liemeņa vidējā iepirkuma cena septembrī Latvijā bija 337,86 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 30,2% mazāk nekā vidēji ES, kur tā bija 484,22 eiro par 100 kilogramiem.
Teles liemeņa iepirkuma cena Latvijā septembrī bija 284,36 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 43,7% mazāk nekā vidēji ES, kur teles liemenis maksāja vidēji 505,14 eiro par 100 kilogramiem.
Ministrijā norāda, ka 2023.gada septiņos mēnešos ES liellopa gaļas ražošanā kopumā saglabājies samazinājums, kur janvāra - jūlija periodā ES saražots par 4,6% mazāk liellopu gaļas. Latvijā minētajā periodā sasniegts 7,2% kāpums, kas ir lielākais relatīvais pieaugums ES.
Vienlaikus ES dzīvo lopu un liellopu gaļas eksports šā gada janvārī - jūlijā, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, ir samazinājies par 1%, sasniedzot 538 000 tonnu apjomu un 2,6 miljardu eiro vērtību. Vērtības ziņā šogad septiņos mēnešos novērots kāpums par 8%.
ZM atzīmē, ka septiņos mēnešos eksportā turpinājies kāpums uz Turciju, Maroku, Bosniju un Honkongu. Tikmēr eksporta apjomi uz Izraēlu sarukuši par 16%, uz Ganu - par 11%, uz Japānu - par 44%, bet Kanādu - par 31%.
Tikmēr ES dzīvo lopu un liellopu gaļas imports šā gada janvārī - jūlijā, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, ir sarucis par 5,2%, sasniedzot 210 000 tonnas un 1,4 miljardu eiro vērtību. Vērtības ziņā imports sarucis par 0,7%.
ZM atzīmē, ka minētajā laika periodā imports uz ES no Lielbritānijas sarucis par 26%, savukārt no Merkasūras valstīm saglabājies pieaugošā tendencē. Tā, piemēram, dzīvo lopu un liellopu gaļas imports no Brazīlijas pieaudzis par 13%, no Argentīnas - par 7%, bet no Urugvajas - par 1%. Vienlaikus importa sarukums septiņos mēnešos konstatēts no Austrālijas un Jaunzēlandes, kur tas katrā sarucis par 15%.
Tāpat ZM norāda, ka vidējā liellopu gaļas cena ES pēdējos 12 mēnešos, jeb laika periodā no 2022.gada oktobra līdz šā gada septembrim, vidēji palielinājusies par 7,5%, bet Latvijā par 6%.
1.novembrī, pavisam mazu brītiņu pirms savas četrdesmit piektās dzimšanas dienas, Sarmīte Inberga Rūjienas Izstāžu zālē vēra savu pirmo personālizstādi “Tie mūžīgie mirkļi”. Zinot, ka Latvijā viņa ir vienīgā, kas specializējusies zivju, rāpuļu un abinieku taksidermijā (amatniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku, galvenokārt zīdītāju un putnu, izbāžņu izgatavošanu), domāju, ka izstāde aptvers šo sfēru, bet alojos. Izrādās, Sarmītes radošās šķautnes ir ļoti daudzveidīgas – izstādē viņa eksponējusi ne tikai taksidermijas darbus, bet arī fotogrāfijas, gleznas, trīsdimensiālus gaismas ķermeņus. Un vēl Sarmīte raksta dzeju. Grūti saprast, kā vienā cilvēkā var satilpt tik daudz talantu.
Svētku nedēļas nogalē nenotika Latvijas florbola virslīgas spēles, toties cīņas turpinājās zemākajās līgās. Trijās spēlēs pirmās līgas turnīrā Pierīgas florbola klubi piedzīvoja trīs neveiksmes, bet otrajā līgā uzvarēja visos trijos mačos.
Carnikavā 22.novembrī plkst.18 Sociālā dienesta telpās Garā ielā 20 notiks diskusija par Ādažu novada ainavu vērtībām un to nākotni, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.
Lielākā daļa jeb 93% Latvijas iedzīvotāju, kas izmanto vilcienu satiksmi, ir apmierināti ar vilcienu kustības precizitāti, informēja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji, atsaucoties uz pētījumu kompānijas "Kantar" veikto aptauju.
Katlakalna luterāņu baznīcai ir neparasta forma – tā ir apaļa –, un šī dievnama autors ir Rīgas būvmeistars Kristofs Hāberlands. Katlakalna baznīca ir pēdējā lielākā viņa celtā ēka. Starp citām luterāņu baznīcām Latvijā un pat Eiropā šī ēka izceļas ar neierastu formu, kas atgādina panteonu, bet Hāberlands to projektējis, izmantojot zelta griezumu jeb šķēlumu. To mēdz dēvēt arī par dievišķo proporciju, kas šajā gadījumā iederas ārkārtīgi precīzi. Zelta griezums ir forma un proporcijas, kas cilvēkam šķiet visharmoniskākās un raisa patīkamas emocijas. Par Katlakalna baznīcu teikts, ka tā pēc formas ir daudz tīkamāka par Romas panteonu.
Ķekavas futbola klubs “Auda” izcīnījis otru lielāko panākumu vēsturē, pēdējā kārtā ar uzvaru nodrošinot Latvijas virslīgas čempionāta bronzas medaļas. Kā zināms, iepriekšējā gadā “Auda” izcīnīja Latvijas kausu.
Salaspils Sociālās palīdzības namā uzstādīs elektrisko pacēlāju, savā mājaslapā informē Salaspils novada pašvaldība.
