SVF pauž bažas par Latvijas paveikto finanšu noziegumu apkarošanas jomā

Latvijas un SVF sadarbība notiek pārraudzības jeb tā dēvēto IV panta konsultāciju ietvaros. Pēc SVF ekspertu Latvijas apmeklējuma starptautiskā organizācija augusta sākumā publicēja ziņojumu par valsts makroekonomisko stāvokli un sniedza arī Latvijas finanšu sektora novērtējumu.

Novērtējumā SVF norāda uz Latvijas kavēšanos finanšu noziegumu apkarošanās jomā, kas var novest pie tā, ka Latvija tiek ierindota tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā", pamatīgi iedragājot uzticību Latvijas finanšu sistēmai. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka nekavējoties ieviest "Moneyval" rekomendācijas.

Tāpat kā riskantas tiek vērtētas Latvijas veiktās reformas finanšu sektorā, kas varētu iedragāt uzticību Latvijas finanšu sektoram un apdraudēt tā stabilitāti. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka Latvijai aktīvāk veikt klātienes uzraudzību augsta riska bankās un pārliecināties, ka to darbība neapdraud finanšu stabilitāti.

SVF arī norāda, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) trūkst specifisku vadlīniju attiecībā uz biznesa modeļu reorientāciju, kā arī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) iesaiste, līdz ar to banku pieeja risku samazināšanā ir atšķirīga. Tāpat starptautiskā organizācija norāda, ka, samazinoties ārvalstu klientu noguldījumu apjomiem, riski, kas saistīti ar šo klientu kontiem, ir kļuvuši koncentrētāki bankās, kuras apkalpo ārvalstu klientus. SVF iesaka uzlabot arī ziņošanas kārtību par aizdomīgiem darījumiem.

Pirms Latvijas ziņojuma iesniegšanas "Moneyval" Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa intervijā aģentūrai LETA atzina, ka "Moneyval" rekomendāciju īstenošanā Latvijai ir pietiekami labs progress normatīvo aktu izmaiņu veikšanā, bet ir jautājums, kā tiks novērtēta šo izmaiņu ieviešana dzīvē, lai gan pašu sajūta par panākto progresu ir laba.

Augusta beigās Latvijai ir jāiesniedz savs ziņojums "Moneyval", un tas tiks izskatīts "Moneyval" plenārsesijā decembrī Strasbūrā. Znotiņa sacīja, ka Latvija plenārsesijā lūgs paaugstināt novērtējumu desmit rekomendāciju punktiem, kuros bija atzīts, ka Latvijas normatīvie akti starptautiskajām prasībām atbilst daļēji.

"Es pati esmu piedalījusies jau trīs "Moneyval" plenārsesijās un varu apliecināt, ka nevienai no valstīm – pat tām, kuras nav pastiprinātajā uzraudzības režīmā, – nav izdevies panākt visu vērtējumu uzlabojumu. Ir jāsaprot, ka pa vidu šim procesam var mainīties kritēriji, valstis ne vienmēr var paspēt visu izdarīt, dažkārt ir politiskās gribas trūkums rīkoties atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem. Tādēļ decembrī ideālajā gadījumā mēs saņemtu lēmumu, ka desmit rekomendācijām, par kurām mēs saņēmām daļēji atbilstošu vērtējumu, tagad tas tiek mainīts uz atbilstošu vai lielākoties atbilstošu," jautāta, kādu lēmumu attiecībā uz Latviju "Moneyval" plenārsesijā decembrī var pieņemt, atbildēja Znotiņa.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši 2018. gada augustā publicētajam "Moneyval" ziņojumam Latvijai noteikts pastiprināts kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

"Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs žurnālistiem iepriekš skaidroja, ka "Moneyval" Latvijai piemērotais pastiprinātais kontroles režīms ir salīdzināms ar atzīmēm skolā – tā būs laba vai slikta. "Valsts nākotne būs atkarīga no atzīmes. Patlaban nezinām, kādā virzienā Latvija dosies, bet gads ir pietiekoši, lai Latvija uzrādītu progresu. Ja progress netiks uzrādīts, jārēķinās ar attiecīgām sekām," teica Telesklafs.