Aptauja: Latvijā 41% iedzīvotāju atbalsta 1 centa un 2 centu monētu izņemšanu no apgrozības

Salīdzinājumā ar pagājušajā gadā veiktās aptaujas datiem Latvijā iedzīvotāju īpatsvars, kuri atbalsta 1 centa un 2 centu monētu izņemšanu no apgrozības, nav būtiski mainījies, taču salīdzinājumā ar 2017.gada aptaujas datiem šo iedzīvotāju īpatsvars ir pieaudzis - 2018.gadā 1 centa un 2 centu monētu izņemšanu no apgrozības atbalstīja 40% iedzīvotāju, bet 2017.gadā - 34%.

Starp argumentiem, kāpēc 1 centa un 2 centu monētas būtu jāizņem no apgrozības, minēts lieks smagums, pārāk daudz monētu makā (29%), reti tiek izmantotas un uzkrājas (27%) un tām nav vērtības (24%), savukārt starp argumentiem, kāpēc 1 centa un 2 centu monētas būtu jāatstāj apgrozībā, minēti - ja tās izņems no apgrozības, tirgotāji noapaļos cenas uz augšu (28%), tā ir pierasts (21%) un tās nepieciešamas norēķiniem (14%).

Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons norādīja, ka ik pa laikam sabiedrībā aktualizējas diskusija par dažādiem norēķinu veidiem un to nākotni. Dažādu valstu pieredze atšķiras - Zviedrijā 2018.gadā skaidrās naudas īpatsvars pirkumos saruka līdz 13%, un līdzīgas tendences vērojamas arī citās Skandināvijas valstīs, turpretī citās Eiropas valstīs dominē skaidrās naudas norēķini, piemēram, Vācijā tie ir pat 80% no kopējā pirkumu skaita. Savukārt Latvijas iedzīvotāji ir iecienījuši abus naudas veidus - gan skaidro, gan bezskaidro naudu.

Viņš arī atzīmēja, ka viens no pēdējā laika aktuālākajiem jautājumiem ir mazo nominālvērtību - 1 centa un 2 centu - monētu lietošana. Vairākās eiro zonas valstīs - Somijā, Nīderlandē, Beļģijā, Īrijā - ir ieviesti pirkumu gala summas noapaļošanas noteikumi, tādējādi samazinot 1 centa un 2 centu monētu skaitu apgrozībā. Tas nenozīmē, ka cenas veikalos tiek paaugstinātas, noapaļojot līdz summai, kas dalās ar pieci. Noapaļota tiek pirkuma gala summa - ja summa beidzas ar 1, 2, 6, vai 7, tā tiek noapaļota uz leju, ja ar 3, 4, 8 vai 9 - uz augšu.

"1 centa un 2 centu monētas tiek saglabātas apgrozībā, ar tām vienmēr būs iespējams norēķināties veikalos, taču, ieviešot pirkuma gala summas noapaļošanu, pamazām beidzas to lietošana ikdienā," sacīja Jansons.

Viņš norādīja, ka atsevišķas valstis izvēlējušās atteikties no mazo monētu lietošanas, jo vēlas atvieglot cilvēku ikdienu, neliekot nēsāt makā daudz monētu, kas vienlaikus nozīmē lielāku svaru. Liels skaits monētu nozīmē arī papildu rūpes iedzīvotājiem un izmaksas uzņēmējiem, maksājot par monētu apstrādi. Mazās monētas apgrūtina pārdevēju darbu, veikaliem un naudas apstrādātājiem tās ir papildu loģistikas izmaksas, bet centrālajai bankai - papildu kalšanas izmaksas. Tāpat 1 centa un 2 centu monētu vērtība kopš eiro ieviešanas 2002.gada sākumā samazinājusies par 31%, turklāt liels skaits šo monētu vienkārši neatgriežas apgrozībā. "To lieliski ilustrē piemērs ar lata monētām. Pašlaik nav apmainītas 1 santīma un 2 santīmu monētas 4,7 miljonu eiro vērtībā jeb 239,7 miljoni monētu. Var teikt, ka šī nauda vienkārši zaudēta," teica Jansons.

Tāpat viņš minēja, ka, piemēram, Somijā noapaļošana tiek regulēta ar īpaša likuma palīdzību, savukārt Īrijā notiek saskaņā ar brīvprātības principu, t.i., pircēji un pārdevēji paši vienojas par noapaļošanas veikšanu. Par minēto iniciatīvu tiek diskutēts arī Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta līmenī, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

"Latvijā 1 centa un 2 centu monētas ir visvairāk kaltās monētu nominālvērtības. Ko tas nozīmē? Centrālā banka patērē daudz laika, organizējot šo monētu kalšanu, piegādi, uzglabāšanu, apriti un nolietotās un bojātās naudas nomaiņu. Un, līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā tās cilvēkiem padara smagākus makus, bet kasieriem liek vairāk laika pavadīt, skaitot saņemto naudu," sacīja Jansons.

Viņš atzīmēja, ka iedzīvotāju viedoklis par mazo monētu nepieciešamību Latvijā vienmēr ir dalījies. 2018.gadā 47% aptaujāto iedzīvotāju pauda viedokli, ka 1 centa un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, bet 40% - ka izņemamas no apgrozības, savukārt 2017.gadā šis sadalījums bija attiecīgi 43% pret 34%.

"Pienācis laiks plašākai diskusijai par šo jautājumu. Tieši naudas lietotājiem - iedzīvotājiem, uzņēmējiem, bankām - jāsniedz savs vērtējums, kāds būtu Latvijas specifikai labākais monētu nominālvērtību dalījums, lai padarītu naudas apriti ātrāku, ērtāku, drošāku un galu galā arī lētāku. Gribu atkārtoti apliecināt Latvijas Bankas iepriekš jau pausto pozīciju - nekādi lēmumi par mazo monētu nākotni bez plašas sabiedrības diskusijas netiks pieņemti. Vēlamies izmantot šo iespēju un aicināt visus iesaistītos paust savu viedokli un argumentus," teica Jansons.