Saeimas komisija tomēr turpinās izskatīt par nekvalitatīvu atzīto pensiju fondu likumprojektu

Otrdien notika jau otrais mēģinājums pārtraukt likumprojekta izskatīšanu Saeimas komisijā un nosūtīt to pārstrādāšanai uz Ministru kabinetu, šoreiz pēc deputāta Gata Eglīša (JKP) ierosinājuma. 

Eglītis uzsvēra, ka likumprojekts ir sagatavots ļoti nekvalitatīvi, par ko liecina 361 priekšlikums, kas iesniegts uz otro lasījumu. "Mēs šim likumam veltam jau trešo pilno komisijas sēdi un neesam tikuši galā pat ar pusi priekšlikumu. Kāpēc jāstrādā ar tik nekvalitatīvu likumprojektu?" jautāja Eglītis. Arī FM atzina, ka likumprojekts nav izstrādāts kvalitatīvi, taču skaidroja to tā, ka ar likumu bija jāpārņem Eiropas Komisijas direktīva, tāpēc bija jāgroza vairāk nekā 50% vecā likuma normu.

Saeimas Juridiskais birojs, atzīstot, ka likumprojekts ir nekvalitatīvs, norādīja, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli pastāv iespēja atdot likumprojektu pārstrādāšanai Ministru kabinetā, ja deputāti to atzīst par pārstrādājamu, taču parasti tas notiek pirms pirmā lasījuma. Patlaban šis likumprojekts pirmajā lasījumā jau ir atbalstīts. 

Komisijas sēdes vadītāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka, "skatot priekšlikumus otrajam lasījumam, redzam, ka tas ir brāķis", tomēr aicināja turpināt likumprojekta izskatīšanu, jo "līdz šim jau liels darbs ieguldīts". 

Komisijas sēdē par likumprojekta atdošanu pārstrādāšanai nobalsoja pieci deputāti, trīs bija pret, bet divi atturējās. Līdz ar to bija nepieciešams otrs balsojums, kurā pieci deputāti bija par likumprojekta atdošanu pārstrādāšanai, četri bija pret, bet viens atturējās. Attiecīgi komisija izlēma turpināt darbu ar likumprojektu. 

Iepriekšējā komisijas sēdē jau bija noticis balsojums par likumprojekta atdošanu pārstrādāšanai, ko ierosināja deputāts Igors Pimenovs (S). Arī toreiz deputāti nolēma turpināt darbu ar šo likumprojektu. 

Jau vēstīts, ka Saeima 13. jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja FM izstrādāto jauno privāto pensiju fondu likumprojektu. FM norādīja, ka jaunajā likumā ir saglabāta virkne prasību, kas ietvertas spēkā esošajā regulējumā, kā arī pārņemtas Eiropas direktīvas prasības par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas darbību un uzraudzību.

Minētās direktīvas mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienībā (ES) saskaņošanas minimumu, lai aizsargātu arodpensiju plānu dalībniekus un saņēmējus, nodrošinātu labu pārvaldību, informācijas sniegšanu plānu dalībniekiem un arodpensijas kapitāla uzkrāšanas pārredzamību un drošību.

FM skaidroja, ka privātie pensiju fondi ir pensiju institūcijas, kurām ir sociāls uzdevums un kuras sniedz finanšu pakalpojumus. "Tās atbild par arodpensijas kapitāla izmaksu nodrošināšanu, un tādēļ tām būtu jāievēro noteikti obligāti prudenciālie standarti attiecībā uz savu darbību un darbības nosacījumiem, ņemot vērā valsts noteikumus un tradīcijas. Tomēr šādas institūcijas nebūtu jāuzskata tikai par finanšu pakalpojumu sniedzējiem. To sociālā funkcija un trīspusējās attiecības starp darbinieku, darba devēju un privāto pensiju fondu ir atbilstīgi jāatzīst un jāatbalsta," norādīja ministrijā.

Jaunajā likumā atšķirībā no līdz šim spēkā esošā regulējuma iekļauti tādi jauni termini kā "kompetentā institūcija", "potenciālais pensiju plāna dalībnieks", "pensiju fonds, kurš veic nodošanu", "riska profils" u.c. Grozījumi noteic arī vispārējās prasības attiecībā uz pārvaldību, proti, pensiju fondam būs jānodrošina, ka tā pārvaldes institūcijas sastāv vismaz no diviem locekļiem. Tāpat noteikta pensiju plānu dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem sniedzamā informācija.

Būtiskas izmaiņas skars arī pensiju fonda iekšējās kontroles sistēmas, lai nodrošinātu visu ar pensiju fonda darbību saistīto risku savlaicīgu identifikāciju un pārvaldīšanu. Tāpat jaunajā regulējumā paredzēta uz nākotni vērsta un uz risku izvērtēšanu balstīta pieeja uzraudzībā. Likumā arī atrunāti gadījumi, kādos var anulēt un obligāti jāanulē pensiju fonda licence.