Pieci procenti Latvijas iedzīvotāju internetā iepērkas katru nedēļu ^{Apriņķis.lv}

Augot iepirkšanās popularitātei internetā, aktuāls ir jautājums par drošiem e-pirkumiem. “Mastercard” un Finanšu nozares asociācijas pētījums liecina, ka gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem (49%) savas zināšanas par drošu iepirkšanos internetā vērtē kā labas. Trešdaļa respondentu (33%) norāda, ka viņu zināšanas ir viduvējas, bet 13% tās vērtē kā sliktas.

“Mastercard” un Finanšu nozares asociācijas (FNA) diskusijas “Droši e-pirkumi” laikā FNA IT drošības darba grupas vadītājs un “SEB bankas” Informācijas drošības vadītājs Oskars Blumbergs norādīja, ka zināšanu līmenis Latvijas iedzīvotāju vidū ir salīdzināms ar vidējo līmeni Eiropas valstīs. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa, kura ikdienā saskaras ar dažādām pircēju sūdzībām, teica, ka iedzīvotājiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība tirgotāja izpētei pirms pirkuma veikšanas.

Interneta pirkumi – parocīgi un pieejami

Pētījums rāda, ka visbiežāk internetā iepērkas Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Tieši šī vecuma grupa ir tā, kas tiešsaistē iepērkas visaktīvāk — vairākas reizes mēnesī. Interesanti, ka vīrieši kopumā tīmeklī iepērkas biežāk nekā sievietes. Pētījumā arī noskaidrots, ka iespēju iepirkties tiešsaistē visbiežāk izmanto augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji, kā arī jaunās māmiņas. Tajā pašā laikā nevar apgalvot, ka internetā iepērkas tikai gados jauni cilvēki, katrs piektais Latvijas seniors izmanto iespēju iepirkties internetā reizi mēnesī vai biežāk. 

“Pircēji Latvijā iepērkas internetā, jo tas ir ērti. Svarīgs ir arī piegādes ātrums, tāpēc klienti novērtē piegādi tajā pašā dienā. Iepirkšanās popularitāte internetā katru gadu pieaug. Straujais dzīves ritms ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas iegādāties pārtikas preces internetā. Tajā pašā laikā pārtikas iegādi internetā ir iecienījuši arī seniori, jo nodrošinām piegādi līdz pat pašām mājas durvīm, un nereti kurjers pat ienes produktus priekšnamā vai virtuvē, ja ir tāda nepieciešamība,” saka “Barbora Latvija” valdes locekle Sanita Bērziņa.

Cik esam zinoši par drošiem e-pirkumiem?

Tieši tie iedzīvotāji, kuri iepērkas internetā biežāk nekā reizi mēnesī, jūtas vispārliecinātākie par savām zināšanām — 78 % savas zināšanas vērtē kā kopumā labas, 18 % kā apmierinošas un tikai nepilni 3 % atzīst kā sliktas. Attiecīgi  — vissliktāk savas zināšanas par drošu iepirkšanos internetā vērtē tieši tie respondenti, kuri internetā neiepērkas vai dara to retāk nekā reizi gadā. 

Iepirkšanās internetā sniedz daudz priekšrocību — atlaides, plašu produktu klāstu, arvien ātrāku piegādi, ērtu preču apmaiņu utt. Augot e-komercijas popularitātei attīstās arī tiešsaistes krāpniecība, piemēram, datu zādzība, viltus piedāvājumi, preces kvalitātes neatbilstība solītajam un citi.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa uzsver: “Pārsvarā patērētāji PTAC sūdzas nevis par internetveikaliem, kas piedāvā veikt apmaksu ar bankas karti, bet gan par tiem, kas prasa veikt samaksu tikai ar pārskaitījumu internetbankā vēl pirms preces saņemšanas. Uz šādiem pirkumiem neattiecas karšu maksājumu garantija, kas klientam ļauj vērsties bankā neautorizētu un krāpniecisku maksājumu gadījumā, lai saņemtu naudas atmaksu. Lielākoties PTAC saņem sūdzības par Latvijas internetveikaliem, taču tiek saņemtas sūdzības arī par ārzemju komersantiem. Ja komersants, par kuru sūdzas, ir reģistrēts kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Islandē vai Norvēģijā, varam palīdzēt šo strīdu risināt, sadarbojoties ar mūsu paspārnē esošo Eiropas patērētāju informēšanas centru Latvijā.”

Tiešsaistes iepirkšanās krāpšana – kā pasargāt savus datus un naudu?

“Tiešsaistes krāpšana ir kopumā radoša nozare, tas ir veids, kā izvilināt naudu, nesniedzot pretī gaidīto. Iepērkoties internetā, mums nav iespējas pārliecināties par preci, to apskatot klātienē. Rūpīgi jāizvērtē, vai tirgotāja lapa, kurā cilvēks vēlas veikt pirkumu, tiešām ir uzņēmuma īstais interneta veikals. No maksājumu viedokļa visdrošākās ir tās tirgotāju lapas, kurās tiek izmantota “3D Secure” aizsardzība. Tas liecina, ka tirgotājs augstu vērtē maksājumu drošību un visdrīzāk viņš parūpējies arī par citiem savu IT sistēmu drošības aspektiem. Ko darīt, lai nekļūtu par krāpšanas upuri? Digitālajā vidē cilvēkam ir jābūt modram. Nedrīkst akli uzticēties acīmredzami neizpildāmiem solījumiem un neticamiem piedāvājumiem,” iesaka Oskars Blumbergs. 

Diskusijas eksperti aicina pircējus, iepērkoties internetā, vienmēr būt vērīgiem un domāt līdzi. “CERT.lv” IT drošības eksperts Gints Mālkalnietis ir pārliecināts, lai pasargātu savus datus, liela nozīme ir drošām parolēm. Ir svarīgi katram resursam izmantot savu, unikālu paroli, nevis vienu paroli visur. Jo, ja gadījumā paroli nozog, tad ir daudz vieglāk saprast, kurš resurss ir ticis kompromitēts. “Lai parole būtu droša, tai ir jābūt garai – vismaz 14-16 simboliem. Ja garu paroli ir grūti izdomāt, tad es ieteiktu lietot automātiski ģenerētas paroles, kas tiek glabātas droši šifrētā veidā,” saka eksperts.

Pieci padomi pircējiem drošiem e-pirkumiem:

1.Esiet vērīgi, izvēloties interneta veikalu. Pārliecinieties, vai norādīts: uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, kontakttālrunis, e-pasta adrese ātrai saziņai. Kādas ir citu pircēju atsauksmes. Vai sniegta skaidra un saprotama informācija par preci.

2.Uzmanieties no reklāmām, kas sola brīnumproduktus vai neticami zemas produktu vai pakalpojumu cenas.

3.Izvēlieties tirgotāju, kurš piedāvā “3D Secure” sistēmu. Tas liecina, ka tirgotājs augstu vērtē maksājumu drošību.

4.Sekojiet līdzi naudas plūsmai savā kontā — papildu kontrolei ieslēdziet paziņojumus mobilajā lietotnē. Pēc vajadzības mainiet maksājumu limitu.

5.Pārliecinieties, ka savienojums ir drošs (http un https). Neizmantojiet ierīci, kurai programmatūras atjauninājumi nav veikti ilgāk nekā 3 mēnešus.