Kopbudžeta ieņēmumi desmit mēnešos bija 9 442,5 miljoni eiro, izdevumi – 8 998,5 miljoni eiro

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (1 129,2 miljoni eiro) palielinājās par 95,4 miljoniem eiro jeb 9,2%, kas saistīts ar pieaugošajām atmaksām no Eiropas Komisijas (EK) par Eiropas Savienības (ES) stuktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanu. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi desmit mēnešos palielinājās par 21,9 miljoniem eiro jeb 7,1%, veidojot 331,3 miljonus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā (7 406,7 miljoni eiro) desmit mēnešos bija par 273,1 miljonu eiro jeb 3,8% lielāki kā pērn attiecīgajā periodā, tomēr kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns desmit mēnešos netika izpildīts pilnā apmērā (99,7%), ieņēmumiem par 18,6 miljoniem eiro atpaliekot no plānotā līmeņa.

Nodokļu reformas ietvaros mainot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtību, šogad UIN ieņēmumi sarukuši līdz 26,2 miljoniem eiro jeb par 265,8 miljoniem eiro mazāk kā pērn attiecīgajā periodā. Tāpat UIN ieņēmumi par 137,8 miljoniem eiro atpalika no plānotā, kas saistīts ar augstu iepriekš samaksātā UIN avansa maksājumu apjomu, kas tika atmaksāts, kā arī zemākām iemaksām, jo atbilstoši izmaiņām UIN likumā avansa maksājumi vairs nav jāveic.

Pozitīvā situācija darba tirgū, turpinot palielināties gan nodarbinātības līmenim, gan arī vidējai darba samaksai (atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2.ceturksnī 7,8% pieaugums), labvēlīgi ietekmē darbaspēka nodokļu ieņēmumus, kas palielinājušies par gandrīz 10%. Labs pieauguma temps desmit mēnešos bijis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem, kas palielinājās par 165,7 miljoniem eiro jeb 8,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Pārējo nodokļu starpā FM izceļ dabas resursu nodokļa (DRN) un nekustamā īpašumu nodokļa (NĪN) plāna neizpildi. Desmit mēnešos DRN plāns izpildīts tikai par 82,7% jeb 6,1 miljonu eiro zem plānotā apmēra. NĪN ieņēmumi pārskata periodā saņemti 93,2% no plānotā jeb par 14,2 miljoniem eiro mazāk kā plānots. Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumos (572,5 miljpni eiro) desmit mēnešos vērojams samazinājums par 21,9 miljoniem eiro jeb 3,7%, kas saistīts ar netipiski augsto nenodokļu ieņēmumu apmēru pērn. Tikmēr desmit mēnešos par 39,2 miljoniem eiro jeb par 9% tika pārsniegts nenodokļu ieņēmumu plāns pamatbudžetā.

Nomināli lielākais izdevumu pieaugums kopbudžetā vērojams pensiju un sociālo pabalstu izdevumiem. Tie šā gada desmit mēnešos veikti par 152,1 miljonu eiro jeb par 6% lielākā apmērā, sasniedzot 2 668,2 miljonus eiro. Neskatoties uz to, ka izdevumi pensijām līdz ar oktobrī veikto indeksāciju ir palielinājušies par 5,1% jeb 87,3 miljoniem eiro, izdevumi pārējiem pabalstiem pieauguši vēl straujāk – par 8,1% jeb 64,8 miljoniem eiro. To starpā jāatzīmē izdevumu slimības pabalstiem palielinājums par 20,5% jeb 28,2 miljoniem eiro, kas saistīts gan ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu, gan pabalstu saņēmēju skaita kāpumu, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai bija par 135,1 milj. eiro jeb 7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 2 065,4 milj. eiro. FM atzīmē arī iemaksu ES budžetā (265,1 miljons eiro) kāpums par 60,7 miljoniem eiro jeb 29,7%. Iemaksu pieaugums skaidrojams ar to, ka EK gada sākumā pieprasīja dalībvalstīm iemaksāt ES budžetā ievērojami vairāk kā divpadsmito daļu no kopējā gada iemaksu plāna atbilstoši ES budžeta vajadzībām.

Kapitālo izdevumu palielinājumu kopbudžetā noteica ES fondu projektu īstenošana pašvaldībās, tāpat arī izdevumu palielinājums Nacionālajos bruņotajos spēkos. Desmit mēnešos kapitālie izdevumi kopbudžetā bijuši par 71,8 milj. eiro jeb 8,9% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 877,8 milj. eiro.

Atbilstoši Finanšu ministrijas aktuālajam novērtējumam vispārējās valdības budžetā 2019. gadā pēc EKS 2010 metodoloģijas būs deficīts 0,5% no IKP apmērā jeb 170,6 miljoni eiro.