Iekšzemes kopprodukts 3.ceturksnī Latvijā palielinājies par 2,9 %
- Autors: Apriņķis.lv
IKP izmaiņas Baltijas valstīs. Dati - Centrālā statistikas pārvalde
2019.gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7 %.
Šāgada 3.ceturksnī lauksaimniecības nozarē (pēc provizoriskajiem aprēķiniem) vērojams būtisks pieaugums par 29,5 % (galvenokārt augkopībā), savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7 % un 18,7 %.
Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2 %, gan kūdras ieguvē – par 7,3 %.
Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1 %. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3 %, būvmateriālu ražošanā – par 2,5 %, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9 %.
Savukārt samazinājums par 2,7 % vērojams koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas kritums par 6,9 %, apģērbu ražošanas – par 6,7 %, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas – par 5,0 % un dzērienu ražošanas – 4,3 %.Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1 %. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3 %, būvmateriālu ražošanā – par 2,5 %, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9 %.
Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 5,9 %. Būvniecības apjomu pieaugums vērojams gandrīz visās nozarēs: ēku būvniecība pieauga par 11,7 %, inženierbūvniecības apjoms – par 2,1 % (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecībā vērojams pieaugums par 3,0 %, pārējā inženierbūvniecībā – par 24,0 %, savukārt pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība nozares attīstību ietekmēja negatīvi, kritums par 4,6 %). Specializētie būvdarbi veikti par 2,4 % vairāk nekā pērn.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, mazumtirdzniecība palielinājās par 1,9 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 0,1 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 3,0 %.
Turpinot augt mājsaimniecību pirktspējai, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 5,1 %. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktu iegādei palielinājušies par 0,9 %, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9,6 %, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 6,9 %. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, palielinājušies par 3,1 %. Šīs izdevumu grupas veido 58 % no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.