Menu
 

Aptauja: pēdējo triju gadu laikā kredītu ņēmusi trešdaļa Latvijas iedzīvotāju

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Lai noskaidrotu patērētāju viedokli par finanšu uzkrājumiem, banku un nebanku kredītdevējiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2019. gada nogalē veica pētījumu. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, lielākā daļa aptaujāto (63%) pēdējo triju gadu laikā nav ņēmusi kredītu bankā vai pie nebanku kredītdevēja, bet aptuveni puse no tiem, kas naudu ir aizņēmušies, to ir darījusi, aizņemoties no nebanku kredītdevēja.

Aptauja atklāja, ka biežāk no nebanku kredītdevējiem aizņemas cilvēki ar zemiem ienākumiem un kā galvenais mērķis, kāpēc tiek ņemts kredīts pie nebanku kredītdevēja, tiek minēts transportlīdzekļa iegāde vai remonts (26%). Galvenais iemesls, kādēļ tiek izmantoti nebanku kredītdevēja pakalpojumi, nevis veikts aizņēmums bankā, tiek minēts, ka ir iespējams ērti un ātri noformēt aizdevumu (65%). Šobrīd lielākajai daļai (60%) ir kāds spēkā esošs kredīts pie nebanku kredītdevēja (viens – 30%, divi – 15%, trīs līdz četri – 9%, pieci līdz deviņi – 5%, 10 un vairāk – 1%).

Pats biežāk izmantotais aizdevuma veids pēdējo triju gadu laikā ir aizdevums ar maksājumu grafiku (termiņš līdz pieciem gadiem)/ patēriņa kredīts. To ir izmantojuši 45% iedzīvotāju, kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu.

PTAC ar gandarījumu atzīst, ka vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto iedzīvotāju (73%), kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu, norāda, ka viņiem nekad nav bijušas problēmas vai sarežģījumi ar kredīta atmaksu noteiktajā termiņā. Galvenais iemesls, kāpēc tomēr rodas problēmas atmaksāt kredītu, ir dažādi neplānoti tēriņi (56%), ienākumu samazināšanās (38%) un uzkrājumu trūkums/grūtības atlikt naudu kredīta atmaksai (37%).

Arī patērētāju informētība par kredītu ņemšanu ir augusi. Jautājumā par kredīta procentu likmes zināšanu, lielākā daļa respondentu (91%), kuri pēdējo triju gadu laikā ir ņēmuši kredītu pie nebanku kredītdevēja, norādīja, ka pirms pēdējā kredīta ņemšanas zināja tā procentu likmi (2015. gadā to zināja 82%). Lielākā daļa respondentu (77%) arī zina, kādas ir iespējamās soda sankcijas.

80% aptaujāto pirms pēdējā kredīta ņemšanas izvērtēja konkrētā kredīta produkta veida piemērotību situācijai. Aptuveni puse respondentu, apgalvo, ka viņi ir saskārušies ar nebanku kredītdevēja tiešu vai netiešu aicinājumu noslēgt aizdevuma līgumu par lielāku summu, nekā bija nepieciešams (46%), savukārt 49% apgalvo, ka viņi nav saskārušies ar šādu situāciju.

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju (70%) ir nemainīgi/fiksēti ienākumi, savukārt mainīgi ienākumi lielākoties ir vīriešiem un tiem, kas dzīvo ārpus Rīgas. Par ienākumu sabalansēšanu ar izdevumiem, lielākā daļa (55%) apgalvo, ka tas ir vienkārši, turpretī 40% norāda ka tas ir grūti, lielākoties šādu apgalvojumu izteica aptaujātie ar zemāku ienākumu līmeni. Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju (22%) mēdz saskarties ar grūtībām veikt regulāros maksājumus finanšu trūkuma dēļ (dažkārt 17%, bieži 5%). Trešdaļa iedzīvotāju norāda, ka ar šādām grūtībām saskaras reti, bet 42% – nekad.

Pats populārākais finanšu uzkrājuma veids ir bezskaidra nauda bankas kontos (44%). Faktori, kas visvairāk traucē veidot finanšu uzkrājumus iedzīvotāju vērtējumā ir nepietiekami/zemi ienākumi (60%), neskaidrība par nākotni un neuzticība naudas sistēmas stabilitātei.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.