Menu
 

Normu, kas ierobežo kredīta kopējās izmaksas patērētājam, atzīst par atbilstošu Satversmei

  • Autors:  LETA
Foto - Satversmes tiesa Foto - Satversmes tiesa

Satversmes tiesa (ST) par valsts pamatlikumam atbilstošu ir atzinusi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normu, kas noteic ierobežojumus kredīta kopējām izmaksām patērētājam, pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.

Apstrīdētā likuma norma nosaka, ka kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkst pārsniegt 0,07% dienā no kredīta summas.

Strazda skaidroja, ka ST pēc SIA "Ondo" un SIA "ExpressCredit" ieteikumiem tika ierosinātas divas lietas, taču, ņemot vērā, ka abos pieteikumos bija iekļauti identiski pieprasījumi un juridiskais pamatojums bija līdzīgs, tās tika apvienotas vienā lietā. 

ST pārstāve skaidroja, ka pieteikumu iesniedzējas ir kapitālsabiedrības, kuras, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra uz nenoteiktu laiku izsniegtajām speciālajām licencēm, sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus. 

Pieteikumos apgalvots, ka apstrīdētā norma, kurā noteikts ierobežojums kredīta kopējām izmaksām patērētājam, liegs tām saņemt pienācīgu kapitāla lietošanas maksu par izsniegtajiem aizdevumiem. Tādējādi apstrīdētās normas dēļ tās vairs nespēšot veikt komercdarbību izraudzītajā jomā, proti, izsniegt īstermiņa aizdevumus patērētājam.

Pieteikuma iesniedzējas pauž uzskatu, ka apstrīdētajā normā iekļautais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo tas neesot pienācīgi apsvērts, turklāt tas neesot arī samērīgs. Tādējādi apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 105.pantam, kā arī pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no Satversmes 1.panta.

ST atzina, ka kredīta devēju uz licences pamata iegūtās tiesības veikt noteikta veida komercdarbību ietilpst Satversmes 105.panta tvērumā. Apstrīdētā norma paredz kredīta devējiem nelabvēlīgākus nosacījumus nekā iepriekš, ar kuriem tiem turpmāk jārēķinās, plānojot savu komercdarbību patērētāju kreditēšanas jomā. Tādējādi ST secināja, ka apstrīdētā norma ierobežo pieteikumu iesniedzējām Satversmes 105.panta pirmajā, otrajā un trešajā teikumā paredzētās tiesības.

Tiesa atzina, ka no apstrīdētās normas izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. 

Apstrīdētajā normā iekļautā pamattiesību ierobežojuma mērķis ir, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju valstī, aizsargāt patērētāju tiesības, nosakot, kādas kredīta kopējās izmaksas ir uzskatāmas par nesamērīgām un godīgai darījumu praksei neatbilstošām. Šāds regulējums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka kredīta devēja izsniegtā aizdevuma izmaksas ir tādas, ka patērētājs, īpaši persona ar nelieliem ienākumiem, var atmaksāt aizdevumu. Tādējādi ST uzskatīja, ka apstrīdētajā normā iekļautais ierobežojums ir viens no līdzekļiem, kas izmantojams, lai aizsargātu citu cilvēku, proti, patērētāju, tiesības un likumīgās intereses. Latvijas mājsaimniecību stabilitāte, labklājība un finansiālā ilgtspēja ir nozīmīga visai valsts ekonomikai. Tātad par apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi ST atzina arī sabiedrības labklājības aizsardzību.

Savā spriedumā ST norādīja, ka pašreizējā Latvijas valsts sociālajā un ekonomiskajā situācijā apstrīdētajā normā iekļautais ierobežojums ir viens no līdzekļiem, kas var nodrošināt to, ka patērētājs tiek pasargāts no augstiem maksājumiem par kredītu, un tādējādi sekmēt mājsaimniecību stabilitāti, labklājību un finansiālo ilgtspēju. Tātad apstrīdētā norma ir piemērots līdzeklis patērētāju tiesību aizsargāšanai un arī visas sabiedrības labklājības veicināšanai.

ST atzina, ka kā alternatīvs leģitīmo mērķu sasniegšanas līdzeklis nevar tikt vērtēta spēkā esošā normatīvā regulējuma, kas attiecas uz patērētāju kredītspējas izvērtēšanas procesu, piemērošanas pilnveidošana. 

ST arī konstatēja, ka likumdevējs ir vērtējis to, vai konkrētajā gadījumā pastāv alternatīvi līdzekļi, kas kredīta devējiem Satversmē noteiktās pamattiesības aizskartu mazāk, un pēc šīs izvērtēšanas izvēlējies tādu risinājumu, ka arī turpmāk ierobežojums ir nosakāms, izmantojot nevis gada procentu likmi, bet kredīta kopējās izmaksas patērētājam dienā. Turklāt likumdevējs ir secinājis, ka, ievērojot pašreizējo situāciju patērētāju kreditēšanas jomā un nepieciešamību aizsargāt patērētāju tiesības un likumīgās intereses, kā arī sabiedrības labklājību, kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir ierobežojamas līdz 0,07 procentiem dienā no kredīta summas un ka alternatīvi līdzekļi nepastāv. 

ST savā spriedumā uzsvēra, ka likumdevējam, izvēloties kādu no vairākiem leģitīmā mērķa sasniegšanai potenciāli piemērotiem līdzekļiem, ir vērtēšanas un lemšanas tiesības. Ja likumdevējs, izmantojot savu rīcības brīvību, nolēmis, ka piemērotākais risinājums ir ierobežojumu noteikšana kredīta kopējām izmaksām patērētājam, tad par saudzējošāku līdzekli nevar atzīt citu, alternatīvu procentu likmi, ja vien likumdevēja izraudzītais līdzeklis nav pretrunā ar vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām. 

Tiesa arī secināja, ka tiesiskais regulējums, kas bija spēkā pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās, pieļāva to, ka daudziem patērētājiem radās grūtības ar izsniegtā aizdevuma atmaksāšanu noteiktajā termiņā. Tādēļ likumdevējam bija pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret patērētāju un novērstu tādas situācijas, ka kredīta devējs, izmantojot savas ekonomiskās priekšrocības, varētu gūt nesamērīgu mantisku labumu uz patērētāja rēķina. Patērētāju tiesību aizsardzība ir demokrātiskas tiesiskas valsts vērtība, un tā ir svarīga arī sabiedrības ilgtspējīgas attīstības aspektā, atzīts spriedumā. 

ST norādīja, ka kredīta devējam uz nenoteiktu laiku izsniegtā licence var radīt aizsargājamu tiesisku paļāvību uz iespējām turpināt komercdarbību patērētāju kreditēšanas jomā. Tomēr komersantam nevar veidoties aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka attiecīgās nozares tiesiskais regulējums netiks mainīts tādā veidā, kas varētu negatīvi ietekmēt tā saimniecisko darbību, samazinot iespējas gūt iecerētā apmēra peļņu. 

ST ņēma vērā, ka apstrīdētā norma ir pieņemta 2018.gada 4.oktobrī, bet atbilstoši Grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 3.pantam tā stājās spēkā tikai 2019.gada 1.jūlijā. Tādējādi kredīta devējiem bija aptuveni deviņi mēneši laika, lai pielāgotu savu komercdarbības praksi jaunajam regulējumam un nodrošinātu to, ka kredīta kopējās izmaksas patērētājam iekļaujas apstrīdētajā normā noteiktajās robežās. Attiecīgi tiesa uzskatīja, ka šāds laiks ir pietiekams, lai atzītu, ka ir nodrošināta tiesiskās paļāvības principam atbilstoša un saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu. 

Līdz ar to ST norādīja, ka licence dod kredīta devējiem tiesības sniegt patērētājam jebkura veida kreditēšanas pakalpojumus. Apstrīdētā norma neparedz kredīta devējiem izsniegto licenču anulēšanu un pati par sevi neliedz kredīta devējiem sniegt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus uz tiem izsniegto licenču pamata. Tādējādi tiesai nebija pamata izdarīt secinājumu, ka ar attiecīgo ierobežojumu kredīta devēju komercdarbība tiktu traucēta tādējādi, ka pēc būtības tiktu atņemta tām izsniegto licenču jēga. 

Attiecīgi ST secināja, ka ierobežojums atbilst samērīguma principam, un līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 105.pantam. 

Tādēļ ST nolēma apstrīdēto normu atzīt par atbilstošu Satversmes 1. un 105.pantam.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā. 

Spriedums tiks publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Satversmes tiesas likuma 33.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 2018.gada 4.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ātro kredītu izmaksu ierobežošanu. Likuma izmaiņas paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija nosūtīja arī vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ar lūgumu atgriezt Saeimā otrreizējai caurskatīšanai grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi vēršanos pie prezidenta pamatoja ar to, ka izmaiņu rezultātā īstermiņa aizdevumi Latvijā turpmāk nebūs pieejami.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.