Menu
 

Piedāvā piemērot samazināto PVN medikamentiem, laikrakstiem, pārtikas produktiem un restorāniem

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam.

Šis ir sākotnējais piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.

Patlaban medikamentiem tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvā samazināt līdz 5%, kas valsts budžetā radīs iztrūkumu 25-30 miljonu eiro apmērā gadā.

Laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvā samazināt līdz 5% iekšzemes un Eiropas Savienības (ES) valstu izdevumiem, savukārt ārpus ES valstu laikrakstiem un periodikai PVN likme būtu 21%. Tas valsts budžetā radītu iztrūkumu divu miljonu eiro apmērā gadā.

Tāpat rosināts līdz 5% samazināt PVN likmi grāmatām, bet elektroniskajām grāmatām rosināts piemērot likmi 12% apmērā. Samazinot likmi fiziska formāta grāmatām uz 5% fiskālā ietekme aplēsta negatīva 1,3 miljonu eiro apmērā.

Rosināts arī vairs nepiemērot PVN atbrīvojumu kultūras pakalpojumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldību kultūras iestādes. Šiem pakalpojumiem plānots noteikt PVN likmi 21% apmērā, tādējādi budžets papildus iegūtu 2,1 miljonu eiro.

Restorānu pakalpojumiem patlaban tiek piemērota PVN likme 21% apmērā, bet to piedāvāts samazināt līdz 12%, kas valsts budžetā gadā radītu iztrūkumu 25-30 miljonu eiro apmērā.

Virknei pārtikas produktu - svaigai gaļai un zivīm, maizei un graudaugu izstrādājumiem, pienam, sieram, biezpienam, krējumam un olām - patlaban piemērota PVN likmi 21% apmērā, tomēr to piedāvāts samazināt līdz 5%. Tas valsts budžetā gadā radītu iztrūkumu 60-70 miljonu eiro apmērā.

Labklājības ministrijas un Latvijas Bankas piedāvājums paredz palielināt ģimenes valsts pabalstu par bērniem, lēšot, ka gadā tas izmaksātu papildu no 81 līdz pat 97 miljoniem eiro.

Pirmajā scenārijā piedāvāts mainīt ģimenes valsts pabalsta sistēmu, atsakoties no piemaksām pie pabalsta par vairākiem bērniem ģimenē. Piedāvāts par vienu bērnu maksāt pabalstu 25 eiro apmērā, par diviem bērniem - 100 eiro, par trim bērniem - 300 eiro, bet par katru nākamo 100 eiro. Šī piedāvājuma negatīvā ietekme uz valsts budžetu aplēsta 97 miljonu eiro apmērā.

Otrajā scenārijā piedāvāts par vienu bērnu maksāt pabalstu 25 eiro apmērā, par diviem bērniem - 100 eiro, par trim bērniem - 225 eiro, bet par katru nākamo 75 eiro. Šī piedāvājuma negatīvā ietekme uz valsts budžetu aplēsta 81 miljona eiro apmērā.

Savukārt trešais scenārijs paredz saglabāt līdzšinējo sistēmu, kad netiek piemērots atvieglojums par apgādībā esošu bērnu, bet ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu saglabātos 11,38 eiro apmērā, par otro bērnu - 22,76 eiro, par trešo bērnu - 34,14 eiro, bet par ceturto bērnu un katru nākamo - 50,07 eiro. Papildus šim piedāvāts jauns 50 eiro pabalsts strādājošajiem par bērniem. Šī priekšlikuma negatīvā ietekme uz valsts budžetu aplēsta 30-45 miljonu eiro apmērā.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā arī piedāvāts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem.

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šo pamatnostādņu mērķis ir - mērķtiecīgs atbalsts cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskai konkurētspējai.

No diskusijām piedāvātā risinājuma izriet paaugstināt akcīzes nodokļa likmi cigaretēm par 5% 2021.gadā, kas vienas cigarešu paciņas cenu sadārdzinātu par 0,15 eiro. 2022.gadā akcīzes nodokļa pieaugums cigaretēm tiktu apturēts, bet 2023.gadā akcīze cigaretēm atkal augtu vēl par 5%.

Rosināts noteikt, ka specifiskais nodoklis par 1000 gabaliem cigarešu nākamajos divos gados būtu 82,6 eiro, bet 2023.gadā - 86,7 eiro. Patlaban šī likme ir 78,7 eiro. Savukārt minimālais līmenis par 1000 gabaliem cigarešu turpmākajos divos gados būtu 120,4 eiro, bet 2023.gadā - 126,4 eiro. Patlaban šī likme ir 114,7 eiro.

Šo izmaiņu rezultātā 2021.gadā budžetā papildu tiktu iekasēti 4,7 miljoni eiro, 2022.gadā - 5,2 miljoni eiro, bet 2023.gadā - 9,3 miljoni eiro.

Ar izmaiņām nodokļos rosināts arī pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi pārējiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, cigāriem, cigarillam, smēķējamai tabakai un tabakas lapām. Šajā gadījumā diskusijas notiks par lēnāku vai straujāku akcīzes celšanu, proti, 2021.gadā un 2023.gadā šiem produktiem akcīzi celt par 5% vai 10%.

Tāpat rosināts celt akcīzes nodokļa likmes elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.