Menu
 

"Zemnieku saeima": Pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem Briselē protestēs 200 Baltijas zemnieku

  • Autors:  LETA
Foto: zemniekusaeima.lv Foto: zemniekusaeima.lv

Pret negodīgu Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem Briselē šonedēļ protestēs 200 Baltijas zemnieku, aģentūru LETA informēja biedrībā "Zemnieku saeima".

Biedrībā atgādināja, ka Baltijas lauksaimnieku organizētā protesta akcija par godīgiem tiešajiem maksājumiem un taisnīgu ES Kopējo lauksaimniecības politiku paredzēta 20. februārī Briselē, pirms ārkārtas Eiropadomes sēdes, kurā iecerēts vienoties par ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gada plānošanas periodam. Protesta akcijā zemniekus ar savu dalību atbalstīs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu līderi.

"Zemnieku saeimā" vērsa uzmanību, ka Eiropadomes tikšanās iznākums noteiks arī budžetu, kurš pēc 2020. gada tiks atvēlēts ES Kopējai lauksaimniecības politikai. Pēdējā sarunu raundā decembrī Baltijas valstu līderi vienoti uzstāja uz "pilnīgu tiešo maksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm jau nākamā plānošanas perioda beigās", parakstot kopīgu deklarāciju.

Biedrībā atgādināja, ka nevienlīdzīgu tiešo maksājumu problēma meklējama laikā, kad Baltijas valstis pievienojās ES. Tiešie maksājumi aprēķināti, par pamatu ņemot laiku, kad visas trīs Baltijas valstis bija savā zemākajā attīstības punktā, cenšoties pāriet no padomju centralizētā saimniecību modeļa uz ģimenes saimniecību struktūru.

Vienlaikus 2013. gadā Eiropadome vienbalsīgi vienojās par to, ka vēlākais līdz 2020. gadam visām ES dalībvalstīm jāsasniedz tiešo maksājumu līmenis ne mazāks par 196 eiro uz hektāru, taču šī vienošanās netika ievērota, norāda "Zemnieku saeimā". Biedrībā pauž, ka Baltijas lauksaimnieki sistemātiski turpina saņemt ne vairāk kā 54–70% no Eiropas vidējā tiešo maksājumu apmēra, "Eiropas līderiem absolūti ignorējot nepārtrauktu Baltijas valstu neapmierinātību ar esošo situāciju un lūgumus meklēt risinājumus šai problēmai".

Tāpat "Zemnieku saeimā" norāda, ka, neraugoties uz Baltijas lauksaimnieku saņemto zemāko atbalstu ES, Baltijas zemniekiem jāsamierinās ar augstākām ražošanas izmaksām, kas Igaunijā ir 129% no ES vidējām ražošanas izmaksām, Lietuvā – 112%, bet Latvijā – 113%. Baltijas lauksaimnieki ir patiesi noraizējušies par to, ka aizvien pieaugošais vides jautājumu spiediens nākotnes politikā un Eiropas "Zaļajā kursā" netiek pavadīts ar atbilstošu finansējumu kopējai lauksaimniecības politikai.

"Augstākas vides un klimata prasības ir līdzīgi dārgas visās ES dalībvalstīs un pieprasa vienlīdz lielas lauksaimnieku pūles klimata pārmaiņu mazināšanā, tāpēc arī atbalstam par zaļāku lauksaimniecības praksi nepieciešams būt vienādam visās dalībvalstīs," pauda "Zemnieku saeimā".

Tāpat biedrībā pauda uzskatu, ka lauku attīstības politika ir pierādījusi sevi kā fundamentāli nozīmīgu un efektīvu rīku Baltijas valstu lauku infrastruktūras un vietējo iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai. Šo iemeslu dēļ Baltijas lauksaimniekiem kategoriski nepieņemams šķiet Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums par 15% samazināt finansējumu lauku attīstībai.

Protesta laikā Baltijas lauksaimnieki savu valstu vadītājiem piedāvās Baltijas "Eiropadomes sulu", kas būs speciāls ābolu sulas enerģijas dzēriens, lai palīdzētu līderiem koncentrēties uz kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Sula nodrošinās 100% no nepieciešamajām enerģijas, kaut arī ražota vien ar 70% godīga atbalsta.

Protestā Latvijas lauksaimniekus pārstāvēs biedrība "Zemnieku saeima", "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija", "Latvijas Zemnieku federācija" un "Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija".

LETA jau vēstīja, ka Lietuvas lauksaimnieki ceturtdien, 20. februārī, ir pieteikuši Baltijas zemnieku protesta akciju Briselē, uz kuru dosies arī Latvijas un Igaunijas lauksaimnieki, lai iestātos pret negodīgu kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem.

 
atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.