Pērn vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1076 eiro; straujākais pieaugums – Pierīgā

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 793 eiro jeb 73,7 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,8 %, uzrādot par 0,4 procentpunktiem zemāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu (2019. gadā par 2,8 %), bija 3,9 %.

Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, visstraujāk pieauga Pierīgā un Zemgales reģionā – attiecīgi par 8,4 % un 7,9 %. Zemāks pieaugums bija Kurzemē – 7,4 %, Vidzemē un Latgalē – 7,1 % katrā. Savukārt viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Latgalē – 751 eiro, kas ir par 38 % mazāk nekā  Rīgā (1 206 eiro).

Bruto darba samaksas mediāna 2019. gadā bija 832 eiro. Salīdzinot ar 2018. gadu (774 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums par 7,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2019. gadā bija 613 eiro un gada laikā tā pieauga par 7,1 %.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Bruto darba samaksas fonds 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, palielinājās par 8,0 % jeb 724,7 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,7 % jeb 5,3 tūkstošiem.

2019.gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1067 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1103 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 055 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,6 % gadā, sabiedriskajā – par 6,8 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1 % gadā.

Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visstraujāk (pieaugums 13,2 %) darba samaksa auga veselības un sociālās aprūpes nozarē. Straujš kāpums bija arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 10,9 %, būvniecībā – 10,3 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 9,8 % un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – 9,2 %.

2019.gadā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (767 eiro), citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē (819 eiro) un izglītībā (866 eiro).