Menu
 

"Latvenergo": Ziemai netipiski laikapstākļi ietekmēja enerģijas cenu samazinājumu

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Ziemai netipisko laikapstākļu dēļ visos "Nord Pool" biržas tirdzniecības apgabalos samazinājušās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka visās Baltijas valstīs elektroenerģijas cena vienoti samazinājās par vidēji 21% līdz 30,82 eiro par megavatstundu (MWh). Baltijā ikstundu cenu amplitūda novembrī svārstījās no 0,10 eiro par MWh līdz 121,03 eiro par MWh.

Turklāt visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos mēneša vidējā elektroenerģijas cena janvārī samazinājās vidēji par 30%. Sistēmas vidējā cena, salīdzinot ar decembri, samazinājusies par 35% līdz 24,10 eiro par MWh. Ziemeļvalstīs vidējā "spot" cena bija 24,66 eiro par MWh, tādēļ līdz sešiem eiro par MWh pieauga cenu starpība starp Ziemeļvalstīm un Baltiju.

Prohorova skaidro, ka janvārī galvenais faktors, kas ietekmēja elektroenerģijas cenas, bija laikapstākļi. Viņa norāda, ka šī gada janvāris ir bijis siltākais janvāris Eiropā novērojumu vēsturē - gaisa temperatūra bija par 3,1 grādu pēc celsija augstāka par normu. Savukārt Norvēģijā un Krievijā temperatūra pat bija par sešiem grādiem pēc celsija augstāka par normu.

Viņa pauž, ka tai pašā laikā nokrišņu apjomi ietekmēja ūdens rezervuāru aizpildījumu Ziemeļvalstīs, un hidroelektrostaciju (HES) izstrāde pieauga ne tikai Ziemeļvalstīs, bet arī Latvijā. Kā vienu no svarīgiem faktoriem, kas ietekmēja elektroenerģijas cenu, Prohorova min arī labvēlīgus apstākļus vēja staciju izstrādei, jo, salīdzinot ar decembri, janvārī ražošana palielinājusies par 36%. Augsta vēja staciju izstrāde dienas stundās ar zemu pieprasījumu un siltākiem laikapstākļiem izraisīja ikstundu cenu samazinājumu.

Prohorova skaidro, ka janvārī elektroenerģijas nākotnes cenu kritumu ietekmēja ziemai netipiski siltas laikapstākļu prognozes un liels nokrišņu apjoms. Šie apstākļi veicināja hidroloģiskās situācijas uzlabošanos Ziemeļvalstīs, kur hidrobilance vidēji janvārī pieauga par 9,5 teravatstundām (TWh), salīdzinot ar decembri, un ūdens rezervuāru aizpildījuma līmenis mēneša beigās bija ap 60% (norma 57,8%).

Janvārī elektroenerģijas sistēmas nākotnes kontraktu ("Nordic Futures") cenas februāra kontraktam samazinājās par 36% līdz 29,96 eiro par MWh, kontrakta slēgšanas cena bija 18,05 eiro par MWh. Sistēmas šī gada otrā ceturkšņa kontrakta vidējā cena samazinājās par 31% līdz 22,95 eiro par MWh, kontrakta slēgšanas cena - 16,90 eiro par MWh. 2021.gada sistēmas "futures" vidējā cena janvārī samazinājās par 11% līdz 30,65 eiro par MWh, un kontrakts noslēdzās ar cenu 26,60 eiro par MWh.

Prohorova norāda, ka Latvijas elektroenerģijas "futures" vidējā cena februāra kontraktam samazinājās par 24% līdz 38,86 eiro par MWh, kontrakta slēgšanas cena - 34,55 eiro par MWh. 2021.gada Latvijas "futures" cena janvārī samazinājās par 7% līdz 41,28 eiro par MWh.

Viņa pauž, ka janvārī Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņš pieauga par 1% līdz 2533 gigavatstundām (GWh). Tostarp Latvijā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 2% līdz 655 GWh, Lietuvā patēriņš arī pieauga par 2% līdz 1105 GWh, bet Igaunijā elektroenerģijas patēriņš bija par 1% augstāks - 773 GWh. 

Kopējā izstrāde decembrī Baltijas valstīs pieauga par 5% līdz 1392 GWh. Tikai Igaunijā janvārī elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 10% līdz 348 GWh. Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13% līdz 623 GWh. Lietuvā izstrādes apjomi pieauga par 10% līdz 385 GWh.

Janvārī ģenerācija Baltijā nosedza 55% no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma, Latvijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 95%, Igaunijā 50%, un Lietuvā 35%.

Prohorova norāda, ka janvārī pietece Daugavā pieauga līdz 893 kubikmetriem sekundē un bija gandrīz divas reizes augstāka par 30 gadu vidējo pieteces līmeni. Salīdzinot ar decembra pieteces datiem, janvārī tā pieauga par 285 kubikmetriem sekundē jeb par 47%.

Viņa skaidro, ka janvārī Daugavā novērota augstāka pietece, tādēļ "Latvenergo" HES izstrāde bija lielāka. Salīdzinot ar decembri, tā pieauga par 64% līdz 385 GWh. Savukārt siltāku laikapstākļu un augstākas HES izstrādes dēļ "Latvenergo" termoelektrocentrālēs (TEC) izstrāde samazinājās par 30% līdz 107 GWh.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.