Pētījums: Covid-19 pandēmija var būt kā katalizators attālinātā darba pieaugumam nākotnē ^{Apriņķis.lv}

Aptaujā "Darbs no mājām Covid-19 laikā" piedalījušies vairāk nekā 3000 dažādu profesiju respondentu no 25 valstīm. Tās mērķis bija apzināt cilvēku pieredzi pārejā uz attālinātu darbu, ko visā pasaulē ieviesa uzņēmumi, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu.

Aptaujā secināts, ka 82% respondentu vēlētos strādāt attālināti vismaz vienu dienu nedēļā vai vairāk arī pēc Covid-19 krīzes beigām, bet 71% no tiem, kas nekad nav strādājuši attālināti pirms Covid-19, nākotnē vēlētos strādāt attālināti vismaz vienu dienu nedēļā.

Vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto pauduši uzskatu, ka viņu produktivitāte nav mainījusies, strādājot attālināti, 24% atbildējuši, ka produktivitāte ir pat palielinājusies, tomēr 23% atzinuši, ka viņu produktivitāte ir samazinājusies. Produktivitāte visvairāk ir palielinājusies finanšu pakalpojumu, profesionālo pakalpojumu un tehnoloģiju nozarē, taču visvairāk ir samazinājusies juridisko pakalpojumu, kā arī izglītības un pētniecības nozarēs.

Savukārt 55% aptaujāto minējuši, ka viņiem izdodas daudz labāk veikt individuālu darbu, kuram nepieciešama koncentrēšanās, mājās, nevis birojā. Savukārt 76% respondentu, neraugoties uz fizisko attālumu, joprojām jūtas saistīti ar komandu, strādājot attālināti. Tomēr 58% no tiem uzskata, ka viņi spēj labāk sadarboties, strādājot birojā, nevis attālināti.

Kā galvenā vieta, kur strādāt no mājām, aptaujā atzīmēta atsevišķa telpa, kas veltīta darbam – kabinets (39%) –, tai seko viesistaba (32%), guļamistaba (17%) un virtuve (15%). Lielākā daļa cilvēku, kas dzīvo vieni, izvēlējas strādāt no viesistabām, bet lielākā daļa cilvēku ar bērniem strādā no slēgtas telpas, kas paredzēta darbam.

Aptaujas rezultāti arī atklāja, ka tie, kas dala dzīvesvietu ar draugiem, pēc Covid-19 krīzes vēlētos strādāt vairāk no biroja, salīdzinot ar cilvēkiem, kas dzīvo vieni, ar dzīvesbiedru un/vai bērniem.