Dīkstāves pabalsta zemākais slieksnis būs 130 eiro; paplašināts pabalsta saņēmēju loks

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka koalīcijas partneriem piedāvājusi risinājumus, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem dīkstāves pabalsta izmaksa atteikta, un tiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātais dīkstāves pabalsts ir vien daži eiro, par ko izdzīvot nav iespējams. “Mēs operatīvi piedāvājam jaunus risinājumus, lai neviens cilvēks nepaliktu ārpus palīdzības saņēmēju loka. Vētījot informāciju par aprēķinātajiem dīkstāves pabalstiem, ir redzams, ka izmaksāto summu apmērs nereti ir ļoti mazs, jo par darbiniekiem acīmredzot nav pilnībā maksāti nodokļi. Tomēr valsts šajā ārkārtējā situācijā ir nolēmusi efektīvi rīkoties, lai palīdzētu ikvienam, kurš nonācis grūtībās.”

Labklājības ministrijas piedāvājums paredz noteikt dīkstāves pabalsta zemāko slieksni – neviens nevarēs saņemt mazāk par 130 eiro. Vienlaikus palīdzība paredzēta arī tiem, kam dīkstāves pabalsta izmaksa atteikta. Valsts ieņēmumu dienests datus pārsūtīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kas šiem cilvēkiem izmaksās sociālo pabalstu 130 eiro apmērā, kā arī 50 eiro par katru apgādībā esošu bērnu, par kuru piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, skaidro J.Zariņš. Plānots, ka priekšlikumi tiks izskatīti šī gada 23.aprīļa Ministru kabineta sēdē.

Tāpat finanšu ministra vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam trešdien vienojusies veikt izmaiņas dīkstāves pabalsta saņēmēju regulējumā, tostarp ļaujot pabalstu saņemt arī pašnodarbinātām personām, kuras gūst papildus ienākumus par radošo un pedagoģisko darbu.

Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai LETA stāstīja, ka darba grupā tika atbalstīti vairāki ar dīkstāves pabalsta izmaksu saistīti priekšlikumi. Tostarp nolemts, ka dīkstāves pabalstus varēs saņemt arī tās pašnodarbinātās personas, kuras veic pedagoģisko vai radošo darbu un to ienākumi no pedagoģiskā vai radošā darba nepārsniedz 2020.gadā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

Tāpat darba grupa lēma svītrot attiecīgajos noteikumos punktu, kas liedz saņemt dīkstāves pabalstu tām pašnodarbinātajām personām, kuras ir darba devēji. "Ņemot vērā, ka gan individuālā komersanta, gan mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja režīms paredz iespēju nodarbināt darba ņēmējus, šobrīd noteiktais ierobežojums šos uzņēmējus nepamatoti diskriminē," atzina FM.

Darba grupa arī vienojās paplašināt krīzes skarto personu definējumu, nosakot, ka par krīzes skartām pašnodarbinātām personām ir uzskatāmas arī tādas fiziskas personas, kuras saņem ienākumus no nepilnas slodzes nodarbinātības, ja tie nepārsniedz 2020.gadā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Vienlaikus tiks paredzēts, ka pašnodarbinātās personas iesniegtajā apliecinājumā jānorāda atlīdzības apmērs no nepilnas slodzes nodarbinātības.

Vienlaikus paredzēts, ka uz dīkstāves pabalstu nevarēs pretendēt tie pašnodarbinātie, kuri vienlaikus ir darba ņēmēji pie darba devēja, kas atrodas dīkstāvē, un kuri kā darba ņēmēji pēdējos sešos mēnešos pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vidēji mēnesī ir saņēmuši algu, kas ir bijusi lielāka nekā 2020.gadā valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga. FM atzina, ka tādējādi tiks konsolidēti visi ierobežojošie nosacījumi attiecībā uz tiem dīkstāves pabalsta saņēmējiem, kas vienlaikus ir darba ņēmēji.

Savukārt, lai nodrošinātu objektīvu dīkstāves pabalsta apmēra aprēķināšanas metodiku, plānots noteikt to, kādu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošu informāciju ņem vērā, nosakot dīkstāves pabalstu, proti, kā atskaites punktu dīkstāves pabalsta apmēra aprēķinam noteiks pēdējos divus 2019.gada ceturkšņus. Darba grupa arī nolēma, ka būtu svītrojams ierobežojums, kas patlaban liedz dīkstāves pabalstu saņemt, ja vienlaikus tiek saņemta vecuma vai izdienas pensija.