Menu
 

Cūkaudzētāji turpina strādāt, par valsts atbalstu pagaidām nedomā Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Foto no SIA "Ulbroka" arhīva Foto no SIA "Ulbroka" arhīva

Pagājušajā mēnesī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos normatīvus, kas paredz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" sniegt 45,5 miljonu eiro atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. "Rīgas Apriņķa Avīze" sazinājās ar divu cūkkopības uzņēmumu vadītājiem – SIA "Ulbroka" direktoru Aivaru Koktu un SIA "Ancers" valdes priekšsēdētāju Raimondu Kalvānu –, lai uzzinātu, kā šobrīd klājas cūkgaļas audzētājiem un vai viņiem nāksies izmantot valsts atbalstu.

Zemkopības ministrijas rīcībā ir informācija, ka Latvijas pārtikas uzņēmumus ietekmē gan eksporta grūtības, gan arī pieprasījuma samazinājums pēc pārtikas precēm vietējā tirgū, jo īpaši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, tādējādi uzņēmumiem palielinājušies pārtikas preču krājumi un samazinājies apgrozījums. Krīzes situācijai turpinot attīstīties, sagaidāma pieprasījuma mazināšanās pēc lauksaimniecības primārajiem produktiem – piena, gaļas, graudiem – un līdz ar to arī šo produktu iepirkuma cenu un apjoma samazināšanās no ražotājiem – lauksaimniekiem.

Ministru kabineta apstiprinātie normatīvi paredz sniegt vienreizēju atbalstu ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, bet tikai tajā gadījumā, ja nozares ieņēmumi periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam samazināsies par vismaz 20%. Noteikts, ka tādā gadījumā par nobarojamo cūku varēs saņemt atbalstu, ja tā periodā no aprīļa līdz jūnijam realizēta kautuvei vai nosūtīta uz kautuvi kaušanai. Atbalsta kopējais apmērs ir 3,5 miljoni eiro, bet ne vairāk kā 22,15 eiro par vienu cūku.

Aivars Kokts: "Vismaz šobrīd mūsu ienākumi nav samazinājušies"

Jautāts, vai "Ulbroka" būs spiesta izmantot Zemkopības ministrijas sniegto vienreizējo finansiālo atbalstu, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Kokts "Rīgas Apriņķa Avīzei" pastāstīja, ka "atbalsts cūkaudzētājiem esot paredzēts, bet katru gadījumu izvērtē atsevišķi, un to piešķirs tikai tad, kad būs nepieciešams kompensēt zaudējumus. Pagaidām mums nav bijusi nepieciešamība šim atbalstam pieteikties, jo vismaz šobrīd mūsu ieņēmumi valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ nav samazinājušies. Tomēr krīze cūkkopībā ir iespējama. Kā piemēru varu minēt ASV, kur šobrīd pandēmijas dēļ cūkaudzētāji katru dienu spiesti  iznīcināt aptuveni 150 000 sivēnu, jo nedarbojas kautuves un visa loģistikas ķēde ir pārtrūkusi."

Komentējot situāciju Latvijā, SIA "Ulbroka" vadītājs uzsver, ka, lai arī liela daļa restorānu un kafejnīcu šobrīd ir slēgtas, katrs cilvēks savu gaļas ēdiena devu patērē tik un tā. Ja pirms laika iedzīvotāji bieži izmantoja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, tagad vairāk ēdienreižu tiek gatavots pašu mājās. Turklāt, ja restorānos uzsvars nereti tika likts uz eksotiskākiem ēdieniem, kas gatavoti, piemēram, no jūras veltēm, savā virtuvē mēs tomēr pieturamies pie tradicionālajām latviešu maltītēm, kurās cūkgaļai ir gana nozīmīga vieta. Tieši šo iemeslu dēļ šopavasar pieprasījums pēc cūkgaļas Latvijā varētu būt pat nedaudz pieaudzis. Viena nedēļa marta vidū bijusi īpaši saspringta – brīdī, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija, no veikalu plauktiem mežonīgā ātrumā pazuda tualetes papīrs, griķi, sāls, tēja un daudz citu preču, cilvēki vairāk nekā parasti iegādājušies arī cūkgaļu. "Es nezinu, kur cilvēki to gaļu lika, bet bija traki. Es jau domāju, ka nāksies izkaut visu… Bet tā nedēļa pagāja, pircēji nomierinājās, un viss atgriezās vecajās sliedēs," atceras A. Kokts.

Tajā pašā laikā cūkgaļas cena Latvijā tagad esot pat nedaudz zemāka, nekā bija pirms tam. Runājot par gaļas cenas svārstībām, Kokts skaidro: "Cūkgaļas cenu Latvijā mazāk ietekmē vietējais tirgus, bet vairāk tas, kāds pēc tās ir pieprasījums pasaulē. Piemēram, kad Amerikas Savienotās Valstis vienojas ar Ķīnu par liela apjoma cūkgaļas eksportu, attiecīgi Eiropā šī produkcija sāk uzkrāties un tās cena pazeminās ar katru nedēļu. Tiesa, Latvijas iedzīvotājus šīs cenu svārstības parasti pat nesasniedz, jo pie mums tam procesam ir liela inerce. Tas tāpēc, ka lielveikalu ķēdēm līgumi ar ražotājiem par noteiktu cenu noslēgti uz vairāku mēnešu periodu. Pa to laiku cūkgaļas cena Eiropā atkal var atgriezties iepriekšējā līmenī, ja Ķīna būs atjaunojusi savu pieprasījumu pēc šī produkta. Būtībā šobrīd visus šos procesus pasaulē nosaka Ķīna ar savu lielo iedzīvotāju skaitu un milzīgo pieprasījumu."

"Ulbrokā" stingri drošības pasākumi jau kopš Āfrikas cūku mēra parādīšanās

Aivars Kokts stāsta, ka visa viņa vadītajā uzņēmumā saražotā cūkgaļa tiek patērēta Latvijā. Situācija esot tāda, ka pat visi mūsu valsts cūkgaļas ražotāji kopā ar savu produkciju nemaz nenodrošina vietējo tirgu – tikai apmēram 60%, tāpēc par eksportu nav runas. Tajā pašā laikā, piemēram, graudus Latvijā saražojot trīs reizes vairāk, nekā vajadzīgs iekšējam patēriņam, bet pienu – divas reizes vairāk. Uz jautājumu, kas šobrīd Latvijā notiek ar gaļas importu, Aivars Kokts pauž: "Godīgi sakot, es nezinu, vai cūkgaļu no citām valstīm pie mums ieved vai neieved. Mani interesē, kā nomēslot laukus, kā iesēt labību un saražot lopbarību, kā aizvest gaļu uz veikaliem, bet pats galvenais – kā lai savus darbiniekus pasargā no tā vīrusa."

Sarunas laikā "Ulbrokas" vadītājs uzsver, ka šobrīd viņš visvairāk uztraucas par saviem darbiniekiem, lai tie nenonāktu karantīnā: "Tagad vairs nav, kā agrāk, kad cūkas baroja ar rokām. Mūsdienās to dara ļoti kvalificēti speciālisti, kuri šajā procesā izmanto datorus, un viss notiek automatizēti. Ja karantīnas dēļ viņi vai, piemēram, kautuves strādnieki vairs nevarētu ierasties darbā, tā tiešām būtu nopietna problēma. Uzreiz no ielas tādus darbiniekus paņemt nav iespējams, viņiem vairākus mēnešus jāmācās un jāapgūst vajadzīgās iemaņas, lai varētu strādāt." Uzņēmuma vadītājs pieļāvis arī iespēju, ka valsts līmenī drošības pasākumi varēja tikt noteikti vēl stingrāki, ierobežojot cilvēku pārvietošanos. Tad strādnieki nevarētu ierasties darbā un būtu jārisina jautājums, kā apkopt un pabarot tūkstošiem dzīvnieku. Saimniecībai gan esot rīcības plāns arī tādai situācijai, bet nu jau varot atviegloti uzelpot, jo izskatās, ka stāvoklis sācis normalizēties.

Aivars Kokts ir ļoti gandarīts, ka viņa vadītajā uzņēmumā visi epidemioloģiskie drošības pasākumi ir augstā līmenī: "Pirms trim gadiem, kad Latviju sasniedza Āfrikas cūku mēris, cūkaudzētāji biji spiesti ieviest un ikdienā īstenot drošības pasākumus, kuri ļoti līdzinās koronavīrusa izplatības ierobežošanai veicamiem pasākumiem, kas šobrīd aktuāli visai sabiedrībai. Tāpēc mēs ļoti labi izprotam šīs situācijas bīstamību. Vienīgais, kas šobrīd mums nācis klāt, ir savstarpējās distances ievērošana un vēl striktākas higiēnas prasības."

SIA "Ulbroka" dibināta un veiksmīgi darbojas kopš 1992. gada. Uzņēmuma cūku ferma atrodas Stopiņu novadā, tajā vienlaikus tur aptuveni 17 000 cūku, mēnesī tiek saražots līdz 170 tonnām svaigas gaļas. Uzņēmums iesaistīts pilnīgi visā cūkaudzēšanas procesā – saimniecībā notiek cūku ganāmpulka izkopšana un pavairošana, vaislas cūkas un kuiļi tiek realizēti arī citām saimniecībām, iegūtos sivēnus nobaro gaļai. "Ulbroka" nodarbojas arī ar labības audzēšanu, kas nobriest Ropažu novada laukos, bet pēc tam tiek pārstrādāta lopbarībā. Kā vēsta informācija uzņēmuma tīmekļvietnē, SIA "Ulbroka" kopš 2000. gada veiksmīgi īstenojusi vairākus Eiropas Savienības projektus, veicot fermas rekonstrukcijas pasākumus, lai uzlabotu dzīvnieku labturības apstākļus un rukšus varētu audzēt pēc augstākajiem standartiem. Šobrīd uzņēmums pilnībā atbilst dzīvnieku labturības prasībām un veiksmīgi darbojas Eiropas Savienības cūku audzētāju vidē. Saimniecībai ir sava Pārtikas un veterinārā dienesta atzīta kautuve, no kuras ar uzņēmuma specializēto transportu svaigā cūkgaļa tiek nogādāta vietējiem mazumtirgotājiem. 2019. gadā saimniecībā tika nodarbināti 50 darbinieki, finanšu apgrozījums bija seši miljoni eiro, bet valstij samaksāti nodokļi 1,47 miljonu eiro apmērā.

Raimonds Kalvāns: "Pandēmijas dēļ nākas strādāt paaugstināta stresa apstākļos"

SIA "Ancers" valdes priekšsēdētājs Raimonds Kalvāns "Rīgas Apriņķa Avīzei" atklāj, ka "valsts atbalsts paredzēts tikai tādam gadījumam, ja ļoti strauji un krasi samazināsies cūkgaļas cena. Vismaz es to tā saprotu. Tas nav plānots kā parasts atbalsts situācijā, kāda ir pašlaik. Šis kompensācijas mehānisms tiks iedarbināts tikai tad, ja lopkopji nonāks strupceļā, jo būs samazinājies pieprasījums pēc cūkgaļas un līdz ar to arī tās cena. Ņemot vērā to, ka cūkgaļas cena Latvijā ir saistīta ar tā paša produkta cenu Eiropas biržā, svārstībām būtu jābūt līdzīgām. Grūti prognozēt, bet, domāju, tuvākajā laikā cūkgaļas cenas strauja pazemināšanās nav gaidāma, vismaz nekas par to neliecina. Tieši pašlaik gan cūkgaļas cenai ir neliels kritums, bet tas ir samērīgs – mēneša laikā cena pazeminājusies par kādiem 10–12 centiem par kilogramu. Cūkkopības nozarei tāds cenas kritums nav iznīcinošs," vērtē R. Kalvāns.

Arī SIA "Ancers" cūkgaļu ražo tikai Latvijas tirgum. Kalvāns stāsta, ka šobrīd pieprasījums pēc gaļas nav mainījies, jo arī viņa rīcībā ir informācija, ka vietējie lopkopji saražo tikai nepilnus 60% no patēriņam nepieciešamās cūkgaļas. 40% gaļas tiekot importēta no citām valstīm. To, vai ārkārtējās situācijas laikā cūkgaļas imports varētu būt sarucis, uzņēmuma vadītājs nezina teikt, viņam tādu datu neesot. Lielākā daļa uzņēmuma klientu esot pastāvīgie klienti, produkcijas noiets ir stabils, un atšķirības gadoties tikai dažās niansēs.

Jautāts, vai Covid-19 ietekmējis uzņēmuma "Ancers" darbu, Raimonds Kalvāns pirmām kārtām uzteic savus darbiniekus par to, ka viņi ir bijuši tik piesardzīgi un uzmanīgi, ka neviens nav saslimis. Tiesa, šīs pandēmijas dēļ tagad visiem nākas strādāt paaugstināta stresa apstākļos. Protams, sakarā ar visiem jaunieviestajiem drošības pasākumiem – distances ievērošanu, individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu u.tml. – uzņēmumam radušies papildu izdevumi. Tomēr, kā pārliecinoši apgalvo R. Kalvāns, viņa pārstāvētajai nozarei tas nav nekas nāvējošs, vajag tikai strādāt.

SIA "Ancers" cūkas audzē divās fermās, kas atrodas Salaspils un Krimuldas novadā. 2017. gada 13. janvārī fermu "Rukas" Krimuldas novadā skāra Āfrikas cūku mēris, tādēļ nedēļas laikā tur nācās likvidēt 5023 cūkas. Jau pēc nepilna mēneša sērga uzliesmoja uzņēmuma otrā fermā "Bunči", kur tika likvidēts vairāk nekā 8500 cūku. Kā stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kalvāns, šobrīd notiek ganāmpulka atjaunošana un abās fermās jau atkal tiek turētas cūkas. SIA "Ancers" kopējais cūku ganāmpulks pašlaik ir 10 000 galvu liels jeb apmēram 60% no maksimāli iespējamā. SIA "Ancers" reģistrēta 1994. gadā, uzņēmuma pamatdarbība ir šķirnes cūku audzēšana un cūku nobarošana gaļai.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.