Pētījums: Pakāpeniski pieaug nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars

Pētījumā tika analizēti galvenie rezultāti, secinājumi, aktuālās problēmas un sniegti ieteikumi to risinājumiem atbilstoši pamatnostādņu rīcības virzieniem: izglītība, darbs un nodarbinātība, sociālā aizsardzība un sabiedrības izpratne, informē LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

Attiecībā uz iekļaujošu izglītību pētījumā secināts, bērni ar smagu invaliditāti iegūst izglītību speciālajās izglītības iestādēs, bērni ar vieglāku invaliditāti – vispārējās izglītības iestādēs. 2019./ 2020.mācību gada sākumā 56,2% izglītojamo ar speciālām vajadzībām mācījās vispārizglītojošās izglītības iestādēs, no tiem 20,7% mācījās vispārējās izglītības un 35,5% – speciālās izglītības programmās.

Kā norāda E.Zariņš, pakāpeniski pieaug nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars: 2017.gada decembrī nodarbinātas bija 25,6% personu ar invaliditāti, 2018.gada decembrī – 26,9%, bet 2019. gada decembrī – 27,1% personu ar invaliditāti. 2019.gada decembrī 13,6% no visiem bezdarbniekiem bija personas ar invaliditāti, no visiem ilgstošajiem bezdarbniekiem 27,6% bija personas ar invaliditāti.

Laikā no 2014. līdz 2019.gadam ir īstenoti nozīmīgi rīcībpolitikas pasākumi, kuri ir nostiprināti arī normatīvajā regulējumā, mazināts administratīvais slogs personai invaliditātes ekspertīzes uzsākšanai, paplašināts asistenta pakalpojuma saņēmēju loks, un tas ir pieejams izglītības programmu apguvei arī augstākajā izglītības iestādē. Attīstot sabiedrībā balstītus pakalpojumus, ir palielināts atbalsts vecākiem bērna ar invaliditāti aprūpē, bērniem ar invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti no bērnības ir būtiski palielināts kopšanas pabalsta apmērs, tiek īstenots deinstitucionalizācijas process, attīstot sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir izstrādāts un pilotēts atbalsta personas pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem; ir meklēti un rasti risinājumi, lai atvieglotu dažādu pakalpojumu saņemšanu, paplašinātu pakalpojumu sniedzēju loku un attīstītu to tīklu, skaidro E.Zariņš.

Situācija ir uzlabojusies arī vides un informācijas pieejamības jomā. Ir izstrādāts “Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.–2021. gadam”, kas ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš paredz koordinētu pasākumu kopumu pieejamas vides un informācijas nodrošināšanai valstī; ir izstrādāts normatīvais regulējums vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai; sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām sagatavoti metodiskie materiāli vides pieejamības un universālā dizaina principu ievērošanai praksē publiskajā un privātajā telpā. Īpaši svarīgi, ka vides un informācijas pieejamība netiek uzskatīta par nozīmīgu šķērsli personu ar invaliditāti nodarbinātībai, norāda LM pārstāvis.

Personu ar invaliditāti aptaujas rezultāti par sabiedrības attieksmi neuzrāda viennozīmīgi pozitīvu tendenci: laika posmā no 2015.gada ir pieaudzis to personu ar invaliditāti īpatsvars, kuri uzskata, ka sabiedrības attieksme ir diskriminējoša (no 17% 2014.gadā uz 24% 2020.gadā). Kopumā 2020.gadā 16% personu ar invaliditāti apkārtējās sabiedrības attieksmi vērtēja kā atbalstošu un 52% – kā neitrālu.

Ar pētījuma kopsavilkumu un pilnu saturu var iepazīties šeit. Pētījums tika īstenots LM ES fondu projekta “Horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā (2.kārta)” ietvaros. LM uzdevumā pētījumu veica nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" no šā gada 20.janvāra līdz 30.jūnijam. Pētījuma izmaksas ir 49 973 eiro, vēsta E.Zariņš.