Aptauja: Tūrisma biznesa pārstāvji Pierīgā par spīti grūtībām neplāno atteikties no sava biznesa

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas plānošanas reģiona komunikācijas speciāliste Inese Ozolina, ja veido mazā un vidējā tūrisma produkta attīstītāja portretu, tad var secināt, ka katrs trešais respondents atzina, ka tūrisms ir viņa pamatnodarbošanās. Puse aptaujāto norādīja, ka ir pārcēlušies no Rīgas, lai tieši konkrētajā vietā nodarbotos ar tūrisma produkta attīstīšanu. Savukārt katrs ceturtais - ka jau iepriekš dzīvojis vietā, kur to attīsta.

Pierīgā tūrisma nišu vairāk attīsta sievietes (63%) pretstatā vīriešiem (37%). Vairāk nekā pusē gadījumu tūrisma produktu attīsta ģimenes uzņēmums un tikai 16% tā ir "viena cilvēka armija". 9% tās ir valsts un pašvaldība un tikpat lielā daļā tas ir nevalstisko organizāciju sektors.

"Mazais un vidējais tūrisms Pierīgā ir ļoti nozīmīgs tūrisma asinsrites nodrošināšanai reģionā. Tāpēc apzinājām situāciju, kas sniedz priekšstatu par tūrisma produktu attīstītājiem. Lai arī tie katrs saskaras ar lieliem izaicinājumiem, tie paliek uzticīgi savam iesāktajam darbam un saskata potenciālu savam darbam," norāda Rīgas plānošanas reģiona pārstāve un projekta eksperte Sabīne Skudra. Viņa uzsver, ka Pierīga ir tā vieta, kur ilgus gadus mazais tūrisms attīstījās lēni, jo iekšējā un ārējā tūrismā cilvēki deva priekšroku doties no Rīgas uz attālākiem reģioniem. Patlaban esot vērojams, ka situācija strauji mainās, kas sniedz iespēju veiksmīgi attīstīt arī jaunus tūrisma produktus.

Aptaujā piedalījās ap 50 tūrismā strādājošo mazo un vidējo uzņēmumu Pierīgā.

Projekta mērķis ir veicināt tūristu plūsmu uz mazāk atpazīstamām reģiona kultūras mantojuma vietām, vienlaikus nodrošinot daudz sekmīgāku tūrisma kopējo attīstību un politikas veidošanos reģionā, tādā veidā stiprinot reģiona kopējo konkurētspēju. 

Rīgas plānošanas reģions projekta laikā izstrādās rīcības plānu, lai reģiona Attīstības programmā definētu sekmīgāku rīcību kopumu tūrisma nozares attīstībai nākamajā plānošanas periodā. Plānā tiks izvērtēti galvenie izaicinājumi un identificēti efektīvākie atbalsta veidi. Plānots rīkot zināšanu un pieredzes apmaiņas kopapmācības un koprades darbnīcas pašvaldībām ar ekspertu dalību.

Projektā vienlaikus ar Latviju piedalās vēl astoņi partneri no Ungārijas, Rumānijas, Horvātijas, Itālijas, Nīderlandes, Īrijas un Somijas.