Pabriks: Pārmērīga cīņa pret naudas atmazgāšanu apgrūtina valsts aizsardzības koncepcijas izpildi
- Autors: LETA
Foto - Valsts kanceleja
Latvijai pārmērīgi cīnoties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, patlaban ir apgrūtināta valsts aizsardzības koncepcijā ietverto uzdevumu izpilde un "zem sitiena" ir ilgtspējīgas aizsardzības industrijas attīstība, paziņojumā presei norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Viņš atzīst, ka ļoti neilgā laika posmā, pārliecinoši un stingri rīkojoties, atbildīgās institūcijas ir paveikušas milzu darbu cīņā pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem. Latvijai nozīmīgs ir arī noslēgtais Latvijas un ASV līgums, kas paredz ASV Finanšu ministrijas tehniskās palīdzības sniegšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas jomā, vērtē ministrs.
Vienlaikus viņš ar rūgtumu secina, ka šai cīņai ir arī otra puse. "Viennozīmīgi esmu gandarīts par mūsu finanšu institūciju uzraugošo iestāžu profesionālo darbu, kas ir pierādījušas savu rīcībspēju, aizsardzības nozares valodā runājot, - cīņā ar ienaidnieku. Un piekrītu, ka mums jābūt spējīgiem efektīvi cīnīties ar noziedzību, taču būtiski - neapgrūtināt labu uzņēmumu un investoru iespējas biznesam," norāda Pabriks.
Ministram nav saprotams, kāpēc vairākiem, pēc viņa teiktā, godīgiem un pārbaudītiem uzņēmumiem, kas darbojas aizsardzības nozarē, pēdējo gadu laikā bez skaidri formulētiem un pamatotiem iemesliem bankas ir atteikušas attīstības projektu finansējumus, jaunu kontu atvēršanu vai, atsevišķos gadījumos, uzņēmumu esošie konti vienkārši slēgti. Rezultātā uzņēmēji esot spiesti reģistrēt savu darbību ārvalstīs vai izmantot ārvalstu finanšu institūciju pakalpojumus.
Ministrs uzskata, ka patlaban ir jāsāk nākamais posms, kad sistēma, kas jau ir būtībā "attīrīta", jāstimulē attīstībai. Tāpēc galvenais uzdevums šodien ir nākotnes ilgtspējīgas banku sistēmas izveidošana un nostiprināšana, norāda politiķis, skaidrojot, ka jāveido sistēma, kas veicina uzņēmēju motivāciju strādāt un attīstīties Latvijā, kā arī investoru interesi par iespēju darboties mūsu valsts tirgū.
Šai sistēmai, protams, esot jābūt tādai, lai savlaicīgi spētu identificēt tos, kuriem galvenais mērķis ir izmantot finanšu institūcijas nelikumīgu mērķu realizēšanai. Vienlaikus šo institūciju galvenais uzdevums esot apkalpot, nevis apkarot uzņēmējus.
"Būtībā veselā organismā (sistēmā) ir iemitinājies baiļu vīruss. Esam nokļuvuši absurdā situācijā, kad godīgam uzņēmējam jāpierāda, ka viņš nav vainīgs. Tiesiskā valstī tas nav pieļaujams," norāda Pabriks.
Aizsardzības ministrija par situāciju nozarē ir informējusi Latvijas valdību, atkārtoti konsultējusies ar finanšu sektora darbības uzraugiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pat atsevišķi uzrunājusi Latvijas lielākos finanšu pakalpojumu sniedzējus. Tāpat vairākkārt piedāvāts izsmeļošs skaidrojums par kārtību, kādā Latvijas valsts iestādes, tostarp, Aizsardzības ministrija kontrolē stratēģiskas nozīmes preču apriti un ar to saistīto uzņēmējdarbību.
Tāpat ministrija aicinājusi nākt klajā ar konkrētām papildu likumdošanas iniciatīvām stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles gadījumos, kad tiek paustas bažas par pastāvošā regulējuma varbūtējām nepilnībām.
"Kā aizsardzības ministrs vēlos norādīt - ja vēlamies ilgtspējīgu aizsardzības industrijas attīstību, tad mums ir jānodrošina valsts aizsardzības koncepcijā ietverto uzdevumu izpilde. Šobrīd tā ir apgrūtināta," brīdina ministrs.
Pabriks jau septembrī paziņoja, ka pārmērīgi stingro banku prasību dēļ Latvijas komercvide ir zaudējusi konkurētspēju.
Tikmēr Finanšu izlūkošanas dienests pēc ministra paustajām bažām paziņoja, ka savā darbā ir konstatējis neizpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām un to patieso jēgu.