Menu
 

Mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija jaunāks par 30 gadiem, tērēja par 9 % vairāk nekā vidējā mājsaimniecībā Latvijā

  • Autors:  Apriņķis.lv
Grafika - CSP Grafika - CSP

Kopējie patēriņa izdevumi 2019. gadā visaugstākie bija mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija jaunāks par 30 gadiem – 463 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Šādās mājsaimniecībās varēja atļauties tērēt par 9 % vairāk nekā vidējā mājsaimniecībā Latvijā (423 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī).

Mājsaimniecībās, kurās to galvenajam pelnītājam bija 60 un vairāk gadi, patēriņa līmenis bija par 9 % zemāks nekā vidējās mājsaimniecības patēriņš Latvijā. Mājsaimniecībās, kurās to galvenajam pelnītājam bija 30–44 gadi un 45–59 gadi, patēriņa līmenis bija attiecīgi 3 % un 2 % virs vidējā valstī.

Vislielākais izdevumu īpatsvars pārtikai ir senioru mājsaimniecībās, kurās to galvenajam pelnītājam ir 60 un vairāk gadu – 29 % no kopējiem patēriņa izdevumiem. Vismazāk pārtikai, kas paredzēta patēriņam mājās, tērē mājsaimniecības, kurās to galvenais pelnītājs ir vecumā līdz 30 gadiem – attiecīgi 20 % no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Galvenā pelnītāja vecums mājsaimniecībā ietekmē prioritātes, lemjot par izdevumiem konkrētām patēriņa precēm un pakalpojumiem. Piemēram, maltītēm ārpus mājas 2019. gadā visvairāk tērēja mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija jaunāks par 30 gadiem (8 % no kopējiem izdevumiem jeb 35 eiro vidēji uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī). Savukārt vismazāk sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem tērēja tās mājsaimniecības, kurās to galvenajam pelnītājam bija 60 un vairāk gadi (attiecīgi – 8 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī jeb 2 % no kopējiem izdevumiem).

Izdevumi veselībai senioru mājsaimniecībās ir trešā lielākā izdevumu kategorija aiz pārtikas un mājokļa. Mājsaimniecībās, kurās to galvenajam pelnītājam bija 60 un vairāk gadi, veselībai tērēja 12 % no kopējiem izdevumiem (47 eiro mēnesī vidēji uz katru mājsaimniecības locekli), tai skaitā medikamentiem 9 %.

Atpūtai un kultūrai desmito daļu (10 %) jeb 41 eiro mēnesī uz katru mājsaimniecības locekli no visiem izdevumiem tērē mājsaimniecības, kurās to galvenajam pelnītājam ir 30–44 gadi. Lielāki izdevumi atpūtai un kultūrai šajā mājsaimniecību grupā galvenokārt saistīti ar to, ka vairāk līdzekļu tiek atvēlēts brīvā laika pavadīšanai, to skaitā ir arī izdevumi par interešu izglītību – ārpusskolas pulciņiem bērniem.

Tajā pašā laikā mājsaimniecībās, kurās to galvenais pelnītājs bija jaunāks par 30 gadiem, vairāk nekā pārējās vecuma grupās, tērēja jaunu informācijas apstrādes iekārtu iegādei – 2 % no kopējiem patēriņa izdevumiem jeb 11 eiro uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt kompleksajiem atpūtas ceļojumiem visvairāk tērēja tās mājsaimniecības, kurās to galvenais pelnītājs bija vecumā no 45–59 gadiem – 2 % no kopējiem patēriņa izdevumiem jeb 7 eiro uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.