Menu
 

Finanšu ministrija: Ražošanas apmēri nākamajos mēnešos Latvijā varētu samazināties

  • Autors:  LETA
Foto - pixabay.cm Foto - pixabay.cm

Samazinoties pasūtījumu apmēriem, nākamajos mēnešos Latvijā varētu sarukt ražošanas apmēri, pauda Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka jaunākie Latvijas rūpnieku ekonomiskā noskaņojuma rādītāji liecina, ka oktobrī noskaņojums nozarē ir pasliktinājies, kas, visdrīzāk, ir saistīts ar Covid-19 pandēmijas eskalāciju.

FM atzīmēja, ka Covid-19 saslimstības rādītāju pieaugums gan Latvijā, gan Latvijas lielākajās tirdzniecības partnervalstīs un no tā izrietošie ekonomiskās aktivitātes ierobežojumi ražotājos raisa bažas par pieprasījuma noturīgumu, tirdzniecības ķēžu nepārtrauktību, darbinieku veselību un tamlīdzīgi. Līdz ar to rūpnieku vērtējumā, samazinoties pasūtījumu apmēriem, nākamajos mēnešos varētu samazināties ražošanas apmēri.

Arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā pēc piecu mēnešu nepārtraukta uzlabojuma oktobrī noskaņojums vairs neuzlabojās, bet saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Balstoties uz pēdējo nedēļu Covid-19 saslimstības dinamiku daudzās ES valstīs un tās ietekmi uz ekonomiskās attīstības perspektīvām, visai ticams, ka nākamajā mēnesī ekonomiskā sentimenta indekss ES atkal varētu sarukt, kā arī, iespējams, Eiropas ekonomikā iestāsies jauna recesija, negatīvi ietekmējot arī Latvijas apstrādes rūpniecības perspektīvas, prognozēja FM.

Ministrijā norādīja, ka septembrī Latvijas rūpniecībā tika reģistrēts ražošanas apmēru samazinājums, izlaidei sarūkot līdzīgā tempā kā iepriekšējā mēnesī. Salīdzinājumā ar 2019.gada septembri rūpniecības apmēri samazinājās par 2,8%, un, ņemot vērā jūlijā reģistrēto uzlabojumu nozares rezultātos, trešajā ceturksnī kopā rūpniecības izlaide bija par 1,8% mazāka nekā pirms gada. Savukārt deviņos mēnešos kopā rūpniecības izlaides kritums bija straujāks, sasniedzot 3,1%, ko ietekmēja Covid-19 krīze.

FM skaidroja, ka rūpniecības kritumu septembrī visbūtiskāk noteica straujais samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - tās izlaide gada laikā saruka par 22,7%. 

FM norādīja, ka septembrī nozīmīgs samazinājums nozarē jau bija sagaidāms, par ko liecināja dati par elektroenerģijas ražošanas apmēriem - koģenerācijas stacijās saražotais enerģijas apmērs septembrī, salīdzinot ar 2019.gada septembri, saruka par 52,4%. To noteica septembrim netradicionāli siltie laika apstākļi, un to nespēja kompensēt 43,6% pieaugums hidroelektrostaciju izlaidē. Tādējādi kopējie saražotās elektroenerģijas apmēri šogad septembrī bija par 38% mazāki nekā pirms gada.

Tikmēr apstrādes rūpniecībā septembrī tika reģistrēts neliels kritums, neskatoties uz apmēru pieaugumu lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri nozarē izlaide samazinājās par 0,6%, bet deviņos mēnešos kopā apstrādes rūpniecībā bija kritums par 2,9%.

Ministrijā atzīmēja, ka  trešo mēnesi pēc kārtas izaugsmi uzrādīja lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare - kokrūpniecība. Septembrī tās izlaide bija par 4,1% lielāka nekā pirms gada. Lēnāku izlaides pieauguma tempu uzrādīja pārtikas produktu ražošana, tās apmēriem gada laikā palielinoties par 1,5%, tādējādi saglabājot iepriekšējos mēnešos vērojamo izlaides apmēru stabilitāti.

"Taču patīkamu pārsteigumu demonstrēja gatavo metālizstrādājumu ražošana, pēc sešu mēnešu diezgan spēcīga apmērmu krituma septembrī tās izlaidei palielinoties par 4,1%, tādējādi atgriežoties izlaides līmenī, kāds tas bija pirms Covid-19 krīzes. Turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gatavo metālizstrādājumu ražošana palielinājās par 13,5%," pavēstīja FM pārstāvji.

Septembrī palielinājās arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apmēri, uzrādot kāpumu par 11% gada laikā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, kur pieaugums bija par 4,2%, kā arī apģērbu ražošana, kur pieaugums bija par 2,9%.

Tikmēr straujāko kritumu atkal uzrādīja iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana - par 33,7%. Šajā nozarē apmēru samazinājums 10-40% robežās tiek reģistrēts kopš gada sākuma. Ražošanas apmēru kritums ilgstošā laika periodā ir vērojams arī automobiļu un piekabju ražošanā, lai gan septembrī samazinājuma temps kļuvis lēnāks, veidojot 4,7%. Savukārt dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā, kur negatīvās tendences sākās  Covid-19 krīzē, arī septembrī reģistrēts apmēru kritums attiecīgi par 11,3% un 14,2% gada laikā.

Ķīmisko vielu un produktu ražošanas apmēri septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri samazinājās par 4%, izlaidei sarūkot pirmo reizi kopš šā gada aprīļa. Ķīmiskā rūpniecība bija viena no retajām apakšnozarēm, kurā ražošanas apmēri, sākoties Covid-19 krīzei, uzrādīja kāpumu, ņemot vērā pieprasījuma pieaugumu pēc virsmu un roku dezinfekcijas līdzekļiem. 

"Dati par apakšnozares realizāciju liecina, ka ķīmisko vielu un produktu apgrozījums vietējā tirgū septembrī joprojām uzrādīja strauju pieaugumu, taču eksporta apgrozījums samazinājās. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos pieprasījums pēc dezinfekcijas līdzekļiem atkal varētu pieaugt, tādējādi pozitīvi ietekmējot to ražošanas apmērus," vērtēja FM.

LETA jau vēstīja, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad deviņos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājās par 3,1% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kritums par 2,9%.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.