LTRK: Valdība neizmantoja iespēju novērst trūkumus un kļūdas budžeta projekta paredzētajās nodokļu izmaiņās
- Autors: LETA
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Foto - LETA
Valdība nav izmantojusi iespēju novērst trūkumus un kļūdas budžeta projekta paredzētajās nodokļu izmaiņās, pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji.
LTRK uzsver, ka jau iepriekš ir vairākkārt vērsusi gan Ministru kabineta (MK), gan Saeimas komisiju un politisko partiju uzmanību, ka dažas no budžeta likumprojekta paketē iekļautajām nodokļu izmaiņām sekmēs ēnu ekonomikas un bezdarba palielināšanos, palielinās nevienlīdzību un radīs daudz lielāku neprognozējamību uzņēmējiem.
Uzņēmējus pārstāvošās organizācijas ieskatā, nozīmīgākās problēmas ir ar minimālās valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) ieviešanas kārtību un nepārdomātajām izmaiņām alternatīvajos nodokļu režīmos, bet atsevišķi nesamērīgi likmes pieaugumi ir arī citos nodokļos. Lai gan LTRK atbalsta virzību uz to, lai lielāks cilvēku skaits Latvijā būtu pilnvērtīgāk sociāli apdrošināti, veids kādu piedāvā valdība LTRK nav pieņemams.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš akcentēja, ka būtu grūti atrast nepiemērotāku brīdi, kā šis krīzes laiks, tāda apmēra reformai. "Diemžēl jāsaka, ka tā nav vienīgā problēma. Arī pats risinājums ir Labklājības un Finanšu ministriju radīts brāķis, kas sabojā kopumā pareizu ideju," teica Endziņš.
Vienlaikus LTRK kritiski vērtē arī nepārdomātās izmaiņas, tai skaitā alternatīvajos nodokļu režīmos. LTRK atbalsta dažādo režīmu skaita samazināšanu, bet ne laiks, ne veids, kādā tas notiek, neesot atbalstāms.
Endziņš uzsvēra, ka arī mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms tiek piesaukts kā problēma, jo, radot milzīgu cilvēku grupu, kura ir sociāli neaizsargāta. "Patiesībā, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistikas datiem, mēs runājam maksimums par 3% no visiem Latvijā nodarbinātajiem. Turklāt nav teikts, ka šie cilvēki ilgstoši strādā tikai MUN režīmā un kas būtiski - šie cilvēki pamatā nav klasiski darbinieki, bet viņi rada darba vietu paši sev."
Tajā pat laikā LTRK konceptuāli atbalsta vidēja termiņa valsts budžeta projektu, jo tajā ir iekļauti priekšlikumi vismaz minimālai Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, plānojot samazināt VSAOI likmi par 1%.
Jau ziņots, ka MK ceturtdien ārkārtas sēdē noraidīja visus opozīcijas iesniegtos priekšlikumus 2021.gada budžeta projektam pirms tā izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā.
Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un likumprojektam par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021.-2023.gadam kopumā iesniegti vairāk nekā 170 priekšlikumi. Savukārt 28 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegti teju 360 priekšlikumi. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.