Menu
 

Kovida otrais vilnis sola skarbu ziemu Apriņķis.lv

  • Autors:  Imants Vīksne
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Iespējams, daudziem kovida otrais vilnis šķiet vienkāršāk pārdzīvojams, jo mazāk ir neziņas, mazāk baiļu. Vairāk skaidrības, kā tas vīruss darbojas, kam nepieciešama palīdzība un kā to sniegt. Vienlaikus pašvaldības, kas ārkārtējā situācijā ir iedzīvotājiem tuvākā institūcija, šobrīd atrodas visai sarežģītā situācijā. Bez esošajiem pienākumiem krīze uzlikusi jaunus, tikmēr valdība ņem nost naudu, jo pati netiek galā ar budžeta deficītu. Un priekšā vēl administratīvi teritoriālā reforma, no kuras atbildīgais ministrs aizbēdzis ērtāk pasēdēt Saeimā.

Juris Pūce atzinies publiskos melos, atkāpies no ministra amata, taču deputāta mandātu pats nolikt negrasās. Šis brīdis ir ļoti ērts, lai pateiktu ardievas visām vienlaikus uzklupušajām nepatikšanām – reformai, kovidam, naudas un padoma trūkumam.

Daudzu pašvaldību finansēm šobrīd tuvojas kritisks brīdis. Saeima, pirmajā lasījumā atbalstot valsts budžeta projektu, paredzējusi samazināt pašvaldībām piekritīgo daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir svarīgākais vietvaru ienākumu avots. No 80% uz 75%. Tas nozīmē, ka pašvaldību ieņēmumi saruks par 90,9 miljoniem eiro. Samazinājums skars 110 pašvaldības visā Latvijā, bet par 4% lielāks samazinājums skars 77 pašvaldības, tajā skaitā lielās pilsētas un arī lielākos novadus – Daugavpils, Jelgavas un Rēzeknes novadu.

Uzkrājumus nedrīkst apēst!

Latvijas Pašvaldību savienība vērsusies Saeimā ar prasību valsts budžetā paredzēt dotāciju kopumā 9,2 miljonu eiro apmērā vismaz tām pašvaldībām, kurām nākamgad ieņēmumu samazinājums pārsniegs 4%. Otrs variants ir mainīt plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali un vidējā triju gadu termiņā pašvaldību budžetā ieskaitīt 80% no šā nodokļa ieņēmumiem.

Pagājušās nedēļas nogalē pašvaldību pārstāvji ar saviem aprēķiniem devās uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Taču par veiksmīgu šo vizīti nosaukt nevar. Deputātu vairākums prasību par speciālu dotāciju pašvaldībām, kurām ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas 2021. gadā būtiski samazināsies, noraidīja. Pašlaik nākamā gada valsts budžeta projekts paredz, ka valsts budžeta dotācija pašvaldībām sasniegs nepilnus 200 miljonus – 199 345 789 eiro, un tas ir par maz.

Latvijas Pašvaldību savienība paudusi nožēlu, ka šis samazinājums plānots laikā, kad pašvaldībām ir uzlikti papildu pienākumi, kas prasa papildu līdzekļus, jo tām ir jānodrošina palīdzība saistībā ar Covid-19. Pašvaldības vēl centīsies pārliecināt parlamentāriešus, taču vismaz pagaidām dižam optimismam pamata nav.

Protams, Pierīgas pašvaldības ir finansiāli spēcīgākas un šobrīd atrodas labākā situācijā, ar Latgali vispār nevar salīdzināt. Taču tām savukārt jāiztur Finanšu ministrijas spiediens, jo valdība vēlas panākt, lai pašvaldības tērē savus uzkrājumus. Kā “Rīgas Apriņķa Avīzei” skaidroja Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, ja nebūs uzkrājumu, nevarēs pabeigt jau iesāktus projektus: “Nu nedrīkst noēst, piemēram, bērnudārza celtniecībai atliktu naudu!” Turklāt pašvaldībām šobrīd jārod būtisks papildu finansējums lielāka garantētā minimālā ienākuma līmeņa izmaksai, lielākiem dzīvokļa pabalstiem, darba algas palielināšanai pašvaldības iestādēs strādājošajiem saistībā ar minimālās mēneša darba algas kāpumu, minimālās algas likmes paaugstināšanai no pašvaldības budžeta finansētajiem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, tāpat nauda vajadzīga administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai un, protams, arī vietējās uzņēmējdarbības atbalstīšanai kovidkrīzes apstākļos.

Katrs uzņēmējs ir vērtība

Daudzas pašvaldības jau pavasarī, pirmajā krīzes vilnī, piešķīra nomas maksas atlaides vai pat pilnīgu atbrīvojumu. Tāpat tika atlikta nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšana. Tagad novembrī pašvaldību budžetā vajadzētu sākt nākt iekšā atliktajiem maksājumiem. Decembrī, redzot, cik sekmīgi nodoklis būs iekasēts, tiks lemts, kā rīkoties tālāk. Varbūt termiņu nāksies atlikt vēlreiz.

Protams, tā ir politiska izšķiršanās – par katru cenu iekasēt salīgto naudu, kas uzņēmējam krīzes apstākļos var nozīmēt atlaistus darbiniekus un bankrotu, vai tomēr nākt pretī un censties palīdzēt pārlaist šo grūto brīdi. “No pašvaldību viedokļa, katrs uzņēmējs ir atbalstāms, arī mazais, arī individuālā darba darītājs. Viņš apgādā sevi, savu ģimeni. Labāk, lai viņi saglabā darbavietas un vēlāk turpina strādāt, nevis nāk uz pašvaldību prasīt sociālo palīdzību,” spriež Gints Kaminskis. Tāpēc ir svarīgi palīdzēt tagad – ēdinātājiem, izmitinātājiem, amatniekiem.

Piemēram, Ādažu novada pašvaldība jau pieņēmusi lēmumu sniegt atbalstu nomniekiem, atbrīvojot vai samazinot nekustamā īpašuma nomas maksu par periodu no 17. oktobra līdz 31. decembrim. Līdzīgi var rīkoties arī citi īpašumu iznomātāji – iestādes, uzņēmumi, privātīpašnieki. Krīzes apstākļos cilvēkiem cits citam jāpalīdz.

Kā sākt biznesu krīzē

Ļoti riskantā brīdī – tieši kovida otrajā vilnī – uzņēmējdarbību nācies sākt Andiņu ģimenei. Pērn viņi iegādājās ēdināšanas uzņēmumu Stopiņu novadā – kafejnīcu “Pie kamīna” Ulbrokā. Un tad nāca kovida pirmais vilnis. Saimniece Kristīne Andiņa stāsta, ka ēstuves atklāšanu arvien atlikuši, taču septembrī vairs nav bijis, kur likties, – bija jāuzsāk bizness. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, no kuras tiek īrētas telpas, maksu vispār nav prasījusi, kamēr uzņēmums nav sācis darboties. “Viņi ļoti nāca mums pretim, un liels paldies par to!”

Septembrī kafejnīca “Pie kamīna” beidzot vēra vaļā durvis un uzreiz izpelnījās vietējo iedzīvotāju atzinību. Veiksmīgi esot nostrādājusi jauneklīgā pieeja mārketingam, aktīvi reklamējot kafejnīcu sociālajos tīklos. Saimniece pati bildē ēdienus un attēlus liek feisbukā un instagramā. Bet tagad ir atnācis otrais krīzes vilnis un sabiedriskās ēdināšanas darbs ir krietni apgrūtināts. Ārkārtējās situācijas laikā ēdienu drīkst pārdot tikai līdzņemšanai un ar piegādi.

Kādas ir uzņēmuma jauno īpašnieku sekmes? Kristīne neslēpj: “Ir grūti, esam ienācēji ēdināšanas biznesā. Taču pagaidām kaut kā izdzīvojam un ciet vērties nedomājam.” Rēķiniem un darbinieku algām nopelnīt varot. Uzņēmēja arī ļoti novērtē vietējo iedzīvotāju atbalstu. Viņi kafejnīcu slavē un iesaka citiem. Vairāki uzņēmumi tur pasūta pusdienas saviem darbiniekiem. Tādējādi savējie palīdz savējiem. Kafejnīca darbojas vien divus mēnešus, pretendēt uz valsts atbalstu diezin vai būs iespējams. Šobrīd viss atkarīgs no pašu varēšanas, un pagaidām viņiem izdodas.

Ne visi spēj pārorientēties

Ēdināšanas bizness strādā rokrokā ar pasākumu rīkošanas un viesmīlības nozarēm. Grūti šobrīd klājas visām trim, un kopējās prognozes nav iepriecinošas. Lielā mērā tas saistīts ar raksturīgo sezonalitāti. Latvijā vasara ir peļņas laiks. Taču šī vasara bijusi par īsu, lai nopelnītu izdzīvošanai ziemā. Nepietika laika, nepietika klientu. Un tagad rudens nogalē seko jauni ierobežojumi. Bet pārorientēšanās uz ēdienu piegādi mājās un ofisos visiem nav risinājums. Īpaši jau tas attiecas uz dārgajiem restorāniem, kuru darbā galvenā nozīme ir klātienes maltītei izsmalcinātā gaisotnē un kompozīcijai uz šķīvja, nevis putuplasta kārbās un maisiņā.

Asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītājas Asnātes Ziemeles prognozes par krīzes otrā viļņa sekām nav neko optimistiskas: “Latvijas laukos jau tāpat mēs nevarējām lepoties ar daudziem restorāniem un krodziņiem. Mēs neesam tauta, kas mīl pavadīt vakarus krogos. Šis trieciens būs ļoti, ļoti smags. Mums ir bail, ka pēc šī daudzi vairs neatvērsies.” Tā viņas sacīto intervijā valsts radio atreferē aģentūra LETA.

Joprojām spēkā paliek jau pavasarī konstatētā sakarība: krīzē labāk klājas mazajiem lauku tūrisma uzņēmējiem, kam pieder nelieli kempingi, nelielas viesu mītnes. Nelielas ēstuves. Grūtāk izdzīvot ir lielajiem uzņēmumiem un pasākumu rīkotājiem, kas orientējas uz liela klientu skaita apkalpošanu. Lielām kāzām, korporatīvajām ballēm, semināriem. Šobrīd tas viss ir aizliegts, ierobežots. Tūrisma statistika ceļošanas ierobežojumu un pašizolācijas prasību dēļ nokritusi uz pusi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, kopumā 2020. gada deviņos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs uzņemti 1,3 miljoni viesu, kas ir par 43,7% mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos. Mazāk viesu nozīmē mazāk nopirktu maltīšu, mazāk iznomātu numuriņu, mazāk apmeklētu pasākumu, mazāk nopirktu amatnieku darinājumu. Bet cilvēki, kas paši vairs nespēs nopelnīt, lūgs pašvaldības palīdzību.

Šī ziema visiem būs grūta. Un valdībai kopā ar pašvaldībām ir jānāk talkā uzņēmējiem. Pretējā gadījumā, kad vīruss tiks uzveikts vai pats izdomās atkāpties, nebūs, kas ēdina, nebūs, kas izmitina, nebūs, kas izklaidē, un nebūs, kas maksā algas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.