"Swedbank": Ārkārtējās situācijas laikā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana sarukusi par 8%

Viņa norādīja, ka krīzes laikā daudz lielāka loma tiek pievērsta alternatīviem ekonomikas aktivitātes rādītājiem, tostarp, piemēram, "Google Mobility" dati liecina, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk kopš oktobra otrās puses, taču kritums nav tik krass, kāds bija Covid-19 izplatības pirmā viļņa laikā pavasarī. 

Līdzīgi, pēc Zorgenfreijas minētā, ir arī ar "Swedbank" karšu datiem - oktobrī tika novērota aktivitātes sabremzēšanās, bet kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9.novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās sarukuši par apmēram 8% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tostarp maksājumos ar kartēm ārkārtējās situācijas laikā ir kritums par 3%, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. 

"Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš - arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā, visdrīzāk, šo tendenci tikai pastiprina," pauda Zorgenfreija.

Tāpat viņa minēja, ka otrais vīrusa izplatības vilnis iezīmē būtiskas atšķirības sektoru vidū - pakalpojumu sniedzējiem klājas krietni grūtāk nekā preču tirdzniecībai.

"Lai gan līdz iepriekšējā gada sniegumam tāpat vēl pietrūka diezgan daudz, vasaras laikā viesnīcu tēriņi uzrādīja vērā ņemamu uzlabojumu salīdzinājumā ar pavasara krīzes brīdi. Taču vīrusa otrais vilnis ir darījis savu, un jau atkal redzam, ka tēriņi gan par viesnīcām, gan lidojumiem pēdējā laikā ir jau par 80% zemāki nekā pagājušajā gadā. Vēl viena nozare ar izteiktām svārstībām ir ēdināšana. Tā cieš gan no iedzīvotāju piesardzības vīrusa dēļ, gan pēdējās nedēļās - arī no uzliktajiem ierobežojumiem, kas nosaka, ka ēdienu drīkst izsniegt tikai līdzņemšanai. Tēriņi restorānos vasaras laikā spēja pat uzrādīt izaugsmi salīdzinājumā ar pērno gadu, bet šobrīd ir 40% zem 2019.gada līmeņa," klāstīja Zorgenfreija.

Viņa minēja, ka iedzīvotāji vīrusa uzliesmojuma laikā ievēro ieteikumu vairāk palikt mājās, līdz ar to izdevumi pēdējās nedēļās par transporta pakalpojumiem ir par 30% mazāki, kamēr izdevumi par degvielu - par teju 10% mazāki nekā pagājušajā gadā. Publisku un privātu pasākumu trūkums kā arī tiešie ierobežojumi sāk ietekmēt arī skaistumkopšanas nozari, kurā ir samazinājums par 4%. "Visdrīzāk, ka, turpinoties ārkārtējai situācijai, kritums skaistumkopšanas nozarē būtiski palielināsies," piebilda Zorgenfreija.

Viņa arī norādīja, ka preču pusē apģērbs un aksesuāri šobrīd cieš visvairāk - kritums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir par aptuveni ceturto daļu. "Nozare vasaras laikā sasniedza iepriekšējā gada līmeņus, bet tendence kopš novembra strauji mainījās uz lejupvērstu - mājās sēdēšana neveicina jaunu apģērbu iegādi. Savukārt sporta preces joprojām pērkam nedaudz vairāk kā pagājušajā gadā (+5%)," minēja Zorgenfreija.

Tāpat viņa informēja, ka vislabāk ārkārtējās situācijas laikā klājas preču kategorijām, kas saistītas ar laika pavadīšanu mājās - elektronika, kurā ir pieaugums par 30%, preces mājai un dārzam - kāpums par teju 20%, pārtika - pieaugums par 15%. Ļoti aktuāli ir arī domāt par veselības uzturēšanu, tāpēc tēriņi ar veselību saistītām precēm un pakalpojumiem turpina augt par aptuveni 10%. 

"Ja pavasara ārkārtējās situācijas sākumā varējām vērot lēcienu tēriņos, cilvēkiem iepērkot vairumā dažādas pārtikas, veselības un higiēnas preces, tad šoreiz nekas tāds nav novērots ne izdevumos par pārtiku, ne veselību," artina Zorgenfreija.

Viņa minēja, ka jau kopš oktobra vidus karšu datos varēja redzēt zināmu bremzēšanos, jo vīrusa uzliesmojums vairoja piesardzību un kavēja aktivitāti. "Ārkārtējā situācija un ierobežojumi šo tendenci pastiprina, un, visdrīzāk, vēl redzēsim tālāku kritumu pirms kļūs labāk. Labās ziņas ir tādas, ka liela daļa ekonomikas pēc pavasara grūtībām spēja ļoti strauji atgūties. Taču daudzu iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrājumi pirmā viļņa laikā būtiski saruka, un diez vai būs izdevies tos atjaunot īsajā laika sprīdī starp vīrusa uzliesmojumiem. Tādēļ efektīvs valdības atbalsts šoziem būs īpaši svarīgs priekšnoteikums, lai, vasarai tuvojoties, ekonomika varētu uzņemt apgriezienus," pauda Zorgenfreija.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.