"Ancers": Saimnieciskās darbības atsākšana pēc ĀCM ir atkarīga no gribasspēka un resursiem ^{Apriņķis.lv}

"Katram uzņēmumam atkopšanās pēc šādas krīzes ir individuāla. Mūsu saimniecība bija veidota tā, lai nodarbotos ar cūkkopību. Mēs nevarējām vienkāršām metodēm tur uzsākt kādus citus ražošanas veidus vai audzēt citu dzīvnieku sugu. (..) Tas ir gan gribasspēka jautājums, gan ļoti liels naudas jautājumus – tas ir visu resursu jautājums, var vai nevar atsākt nodarboties ar cūkkopību [pēc ĀCM uzliesmojuma]," sacīja Kalvāns.

Viņš piebilda, var mēģināt atsākt nodarboties ar cūkkopību tad, ja cūkkopības uzņēmuma vadītājs ir apņēmības pilns, izdodas savākt darbinieku komandu un arī finanšu līdzekļi to atļauj. Taču ir jārēķinās, ka ĀCM saslimšanas risks pastāvēs arī turpmāk, ņemot vērā ĀCM izplatību mežacūku populācijā.

"Aiz sētas mums arī šodien ir mežacūkas. Tad iedomājieties! Mēs varam izsargāties no dažādām slimībām, bet kā mēs aizsargāsimies pret ĀCM? Es saprotu, ka visi dzīvnieki jau nesaslimst kā jebkura mēra laikā. Arī cilvēce izdzīvoja pēc mēra, bet zaudējumi un traumas bija paliekošas," sacīja Kalvāns.

"Ancers" valdes loceklis piebilda, ka pirms saimnieciskās darbības atsākšanas "Ancers" vadība vairākkārt vērtēja, vai rīkojas atbilstoši, atsākot ražošanu, augstā riska dēļ. Pašlaik abas divas uzņēmuma fermas - "Rukas" Krimuldas novadā un otra ferma Salaspils novada "Bunčos" strādā ar nelielu jaudu. Fermā Krimuldas novadā mīt ārvalstīs iepirktas sivēnmātes, savukārt Salaspilī kopš šā gada marta tiek turēti sivēni nobarošanai.

Kalvāns atzīmēja, ka uzņēmuma cūku novietnē "Bunčos" patlaban ir apmēram 5000 nobarojamo cūku, savukārt sivēnmāšu skaits fermā "Rukas" Krimuldas novadā mazliet pārsniedz 400. Nākotnē plānots mēģināt atjaunot ražošanu vismaz tādā līmenī, kāda tā bija pirms ĀCM uzliesmojuma, kas prasīs vēl daudz darba.

"Mēs bijām ļoti traumēti [pēc ĀCM uzliesmojuma], tuvu iznīcībai, taču mēs nolēmām, ka mēs mēģināsim atsākt saimniecisko darbību. Šie ir pirmie soļi, nekādi lielie rezultāti vēl nav sasniegti - tie būs tikai pēc vairākiem gadiem. Sperti pirmie soļi - mums ir piedzimuši pirmie sivēni, par ko esam priecīgi, bet runāt par saimnieciskās darbības rādītājiem ir stipri pāragri," sacīja Kalvāns.

Viņš arī piebilda, ka novēl arī "Druvas Unguriem" izdošanos, atsākot saimniecisko darbību. "Kad dzirdēju par "Druvas Unguru" gadījumu, ļoti slikti jutos divas dienas. Emocionāli pārdzīvoju visu notikušo. Novēlu tikai viņam to visu izturēt," sacīja Kalvāns.

"Ancers" valdes loceklis piebilda, ka valsts un Eiropas Savienības kompensācijas situācijā, kad kāda cūkkopības uzņēmuma fermā uzliesmojis ĀCM, palīdz. Ja šāda atbalsta nebūtu bijis, "Anceram" nebūtu bijusi iespēja atsākt ražošanu. "Kompensācijas ir laba lieta un ļoti liela izeja. Ja nebūtu kompensāciju, mums būtu pasludināta maksātnespēja. Neviens jau negaida, kad tu varēsi norēķināties ar valsti un kreditoriem. Ja maksājuma termiņš pienācis, ir jānorēķinās neatkarīgi no tā, vai ražošana notiek jeb fermā svilpo vējš," viņš sprieda.

LETA jau ziņoja, ka šogad 2.augustā Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA "Druvas Unguri" cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku.

Tāpat vēstīts, ka ĀCM 2017.gada 13.janvārī skāra "Ancers" fermu "Rukas" Krimuldas novadā, kur nedēļas laikā likvidētas 5023 cūkas. Savukārt tā paša gada 7.februārī sērga uzliesmoja otrajā fermā Salaspils novada "Bunčos", kur likvidēts vairāk nekā 8500 cūku liels ganāmpulks.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.