Ar jaunu likumu rosina stiprināt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu tirgus stabilitāti

FM skaidroja, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā parasti ir iesaistīti trīs veidu dalībnieki: projekta īpašnieks, kas ierosina finansējamo projektu uzņēmējdarbībai, ieguldītāji, kas finansē ierosināto projektu, un starpniekorganizācija kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja veidā, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus.

Šāda finansēšana notiek ar tiešsaistes platformu starpniecību, to parasti finansē liels skaits cilvēku vai organizāciju. Ministrijā uzsvēra, ka kolektīvā finansēšana var palīdzēt nodrošināt finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un pilnveidot kapitāla tirgu.

Minēto jomu uzraudzīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kura būs tiesīga izdot normatīvos noteikumus par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju iekšējās kontroles sistēmas izveides un darbības prasībām, kā arī informācijas sistēmu drošības prasībām un darbības pārskatu sagatavošanas prasībām.

Lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs saņemtu darbības atļauju un reģistrētos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā, tam ar iesniegumu būs jāvēršas FKTK, jāsamaksā 2500 eiro par reģistrācijai iesniegto dokumentu un informācijas izskatīšanu.

Pēc reģistrācijas komersantam ik gadus FKTK būs jāmaksā 4000 eiro un papildus līdz 1,4% gadā no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu. Kopējā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja maksa FKTK darbības finansēšanai nepārsniegs 100 000 eiro gadā.

Par likumprojektu vēl būs jālemj Ministru kabinetam, bet gala lēmumu pieņems Saeima. Plānots ka jaunais regulējums stāsies spēkā šā gada novembrī.