Menu

FOTO: Vietējie uzņēmumi spēj sastrādāties Inčukalna gudrona dīķos Atzīmēts

FOTO: Vietējie uzņēmumi spēj sastrādāties Inčukalna gudrona dīķos Liene Ozola

Eksperimentālā kārtā indīgo gudrona dīķu likvidācija Inčukalna novadā noris jau no deviņdesmito gadu vidus, taču, kā atzīst eksperti, tikai šobrīd var tā pa īstam sākt sajust, ka padomju laika indīgais mantojums tiešām varētu tikt utilizēts. Pašlaik darbi norit, pat apsteidzot iecerēto termiņu, un vides aktīvisti uzsver, ka padarīts ir vairāk nekā visos iepriekšējos gados.

Aplūkot darbu norisi Inčukalna sērskābā gudrona dīķu teritorijā žurnālisti netiek aicināti pirmo reizi, un arī pirmo reizi apkārtnes iedzīvotāji un mediju pārstāvji nedzird solījumus par zaļojošu zāli saindētās teritorijas vietā. Taču šobrīd par parasti uz skeptiski opozicionāru viedokli pretendējošie vides aktīvisti atzīst, ka tagad izskatās, ka būs pa īstam.

Pārliecību par darbu sekmīgu norisi sniedz arī indīgās masas gala pārstrādātāju – uzņēmuma “Cemex” – pārstāvju klātbūtne, sniedzot informāciju žurnālistiem, kas liecina par to, ka ir nolikta malā ierastā uzņēmumu nespēja sadarboties lielu projektu īstenošanā.

Šī fakta pozitīvo efektu “Rīgas Apriņķa Avīzes” korespondentei atzīst arī Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko: “Tas ir ļoti patīkami, ka apvienojas vairākas vietējās būvkompānijas, tas arī viņiem dod pieredzi un ir ieguvums vietējo uzņēmumu attīstībai, veicot tādus sarežģītus projektus, kas nav ikdiena, tādējādi uzņēmuma cilvēki gūst zināšanas, piesaista speciālistus. Arī vietējie iedzīvotāji ir ieinteresēti indīgo dīķu likvidēšanā, ir aktīvi un visu laiku interesējas, kā darbi noris. Vides dienesta pārstāvji arī ir bijuši domē stāstīt iedzīvotājiem par projekta gaitu, un šobrīd izskatās, ka pašreizējiem darbu veicējiem ir skaidrs redzējums par to, kā visu novest līdz sekmīgām beigām.”

Būtisks faktors veicamo darbu sekmīgai norisei ir spēja projektam nodrošināt nepieciešamo finansējumu, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pauda, ka teritorijas attīrīšanas projektam jāiekļaujas termiņos, lai 70–80% no kopējām izmaksām varētu segt no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.

Kā Latvijas puses panākumu K. Gerhards uzsvēra to, ka ir izdevies panākt, lai Eiropas Komisija ļautu projektu sadalīt divās kārtās, un tas savukārt ļauj nezaudēt arī iepriekšējā perioda finansējumu no struktūrfondiem: “Tieši šī iespēja izmantot struktūrfondu līdzekļus sniedz reālu iespēju ietaupīt valsts finansējumu un dod pamatu darbu izdarīt līdz galam.”

Pēc Gerharda teiktā, kopā ar teritorijas attīrīšanas pirmo kārtu, ko veica SIA ”Skonto būve”, kopējās projekta izmaksas būs nedaudz vairāk nekā 50 000 000 eiro. Runājot par darbu tehnisko norisi, no Inčukalna sērskābā gudrona dīķu teritorijas ik mēnesi tiek izvestas aptuveni 1000 tonnas neitralizētā maisījuma, ko SIA "Cemex" ir spējīgs pārstrādāt, preses konferencē stāstīja pilnsabiedrības "Inčukalns eko" pārstāvis, AS "BAO" valdes loceklis Māris Kalniņš.



Viņš skaidroja, ka no dīķa izsmeltais gudrons tiek neitralizēts, samaisot to ar skaidām. Angāros, kas atrodas dīķu teritorijā, šis maisījums tiek atstāts atdzist, lai vēlāk to būtu iespējams nogādāt "Cemex" rūpnīcā. Pēc Lielkalna teiktā, dedzināšanai nodotas jau pirmās 2000 tonnas maisījuma, savukārt no Dienvidu dīķa izsmeltas jau 3000 tonnas gudrona.

Uzņēmuma "Cemex" Vides projektu nodaļas vadītāja Santa Kļava norādīja, ka pilnsabiedrības "Inčukalns eko" saražotais neitralizētais maisījums tiek izmantots cementa klinkera ražošanai, un šis process nav ātrs. Līdzās neitralizētajai masai kurināšanas procesā tiek pievienota arī gāze un akmeņogles, līdz ar to, lai gan dīķa sanācijas darbi ilgs līdz 2021. gadam, "Cemex" kopējo neitralizētā gudrona apjomu plāno sadedzināt līdz 2023. gadam, kas arī ir projekta noslēguma termiņš.

"Būtiski, ka mūsu sadedzināšanas procesā nerodas ne ūdens, ne pelni – viss paliek klinkerā augstā temperatūrā. Tas ir droši sabiedrībai, videi un arī neietekmē mūsu produkta kvalitāti. [..] Mēs varam sadedzināt 1000 tonnas mēnesī, 10 000 tonnas gadā. Vairāk solīt nevaram," sacīja S. Kļava, piebilstot, ka uzņēmumam arī jāievēro pieļaujamo radīto emisiju robežlielumi. Lai dīķa teritorija pēc aizbēršanas būtu tīra, "Cemex" no 2021. gada vēl nesadedzināto neitralizēto gudronu uzglabās savās noliktavās.

Kā atzīst S. Kļava, uzņēmumam “Cemex” šis ir izdevīgs projekts, jo par sadedzinātajiem atkritumiem tas saņem finansējumu, turklāt iegūtais siltums tiekot izmantots tālākā ražošanas procesā. Papildus tam uzņēmumam ir pozitīva publicitāte un tiek vairota tā atpazīstamība arī saistībā ar sarežģītiem vides piesārņojuma likvidēšanas projektiem.

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova, atbildot uz jautājumu, vai iespējams dīķu attīrīšanu veikt ātrāk, atbildēja, ka tas tiek atstāts darbu veicēju pārziņā. "Ir sarēķinātas plūsmas, lai kaut kur, darot darbus ātrāk, citur neizveidotos kaut kāds sastrēgums. Šeit [dīķu teritorijā] darbi notiks trīs gadus," teica I. Koļegova.

Runājot par gudrona dīķu teritorijas Ziemeļu daļu, Koļegova norādīja, ka tur situācija ir atšķirīga – gudrons aprakts ar smilti. No tās teritorijas daļas tiks izrakti gudrona gabali, un pārējā piesārņotā grunts tiks mazgāta, attīrīta un pēc tam bērta atpakaļ zemē. Pārējais iegūtais gudrons tiks sadedzināts.

Vaicāts, cik cilvēku ik dienas ir nodarbināti dīķa sanācijas darbu veikšanā un vai ziemas periodā nav riska darbu pārtraukšanai, pilnsabiedrības "Inčukalns eko" pārstāvis Māris Kalniņš “Rīgas Apriņķa Avīzei” atklāja, ka vidēji sanācijas darbus veic 5–6 cilvēki ar atbilstošām tehnikas vienībām, taču pats galvenais ir ievērot to tempu, kas ir nepieciešams un iespējams sagatavotā degmaisījuma gala sadedzināšanai. Ja darbi draudēšot iekavēties, iespējams, tikšot nodrošināts darbs arī nakts stundās vairākās maiņās. Taču šobrīd šāda iespēja esot atstāta tikai kā rezerve. Savukārt attiecībā uz darbu ziemas salā atšķirībā no iepriekšējiem darbu veicējiem un viņu izmantotās tehnoloģijas šoreiz nav plānota dīkstāve, un darbi turpināšoties ierastajā režīmā. Izņēmums varētu būt stiprs sals, kas kaitē darbiniekiem, taču tehniskā ziņā uzņēmums ir nodrošinājies, lai veiktu darbus arī ziemā, uzsver M. Kalniņš.

Paredzēts, ka līdz 2023. gada nogalei kopējā atjaunotās zemes platība būs 2,5 hektāri. Specifiskā atbalsta īstenošanai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir līdz 29 257 750 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums 24 869 088 eiro un valsts budžeta finansējums līdz 4 388 662 eiro. No 29,2 miljonu eiro kopsummas pilnsabiedrībai par veiktajiem darbiem paredzēts izmaksāt 26,6 miljonus eiro. Atlikušie 2,6 miljoni eiro izmantoti projekta izstrādei, kā arī daļa no tiem tiks izmantoti pilnsabiedrības darbu uzraudzībai, teritorijas vides monitoringam un citiem darbiem.

Pēc visiem dīķu attīrīšanas darbiem 2021. gadā tos plānots aizbērt un apklāt ar melnzemi, savukārt vēl divu gadu garumā tiks veikts teritorijas monitorings.

Pēdējo reizi rediģētsOtrdiena, 21 Augusts 2018 15:17

Atstāt komentāru

Make sure you enter all the required information, indicated by an asterisk (*). HTML code is not allowed.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.