Menu

Par nolaidīgu rīcību ar OIK atļauju izsniegšanu vēršas Ģenerālprokuratūrā pret bijušajām EM amatpersonām

Par nolaidīgu rīcību ar OIK atļauju izsniegšanu vēršas Ģenerālprokuratūrā pret bijušajām EM amatpersonām arhīvs

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) vērsies Ģenerālprokuratūrā par iespējamu Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu nolaidīgu rīcību, izsniedzot obligātā iepirkuma atļaujas, aģentūru LETA informēja EM.

Pieteikumā Ģenerālprokuratūrai nav norādītas konkrētas EM amatpersonas, bet ministrs aicina izvērtēt to amatpersonu rīcību, kuras konkrētajā laikā posmā - no 2012.gada līdz 2017.gadam - bija iesaistītas un atbildīgas par atjaunojamās enerģijas jomas uzraudzību.

Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sistēmas uzraudzības reformā EM īsteno virkni pasākumu OIK sistēmas darbības sakārtošanai, tai skaitā pastiprinot OIK staciju kontroli, veicot grozījumus saistošajos normatīvajos aktos un uzdodot AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" veikt OIK staciju faktisku apsekojumu. Tostarp šogad tika īstenots neatkarīgs audits, ko veicis SIA "PriceWaterhouseCoopers" (PwC), lai izvērtētu ministrijas faktisko rīcību OIK atļauju piešķiršanā, staciju kontrolē un OIK atļauju anulēšanā.

Izvērtējot daļu EM pieņemto lēmumu un faktisko rīcību laika periodā no 2012.gada augusta līdz 2017.gada novembrim, auditora sagatavotajā gala ziņojumā konstatēta virkne trūkumu atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmā. EM skaidroja, ka minēto laika periodu savā izvērtējumā skatījusi "PwC" un šāds periods izvēlēts, jo, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību, ir noteikts moratorijs un laika posmā starp 2012.gada 10.septembri un 2020.gada 1.janvāri komersants nav tiesīgs kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Ašeradens atzina, ka, iepazīstoties ar audita rezultātiem, viņu pārsteigusi EM iepriekšējās augstākās administratīvās vadības paviršā attieksme pret darba organizāciju un atbilstošu resursu nenovirzīšanu atjaunojamās enerģijas jomas uzraudzībai.

"OIK sistēmas uzraudzība, kontrole, atļauju izdošana un to anulēšana ir vairāk nekā 260 miljonu eiro vērtu ikgadēju valsts saistību pārvaldīšana, par ko maksā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji. No labas pārvaldības prakses akūta trūkuma līdz pat iespējamai amatpersonu bezdarbībai - tie ir secinājumi, ko izdaru, iepazīstoties ar audita rezultātiem," pauda Ašeradens.

Tādēļ par vienīgo pareizo rīcību viņš uzskatījis vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt audita rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot iespējamai amatpersonu bezdarbībai vai nolaidīgai rīcībai, pieņemot lēmumus, kas ļāvuši "legalizēt OIK blēdīgās shēmas".

Īpašu uzmanību raisījuši audita rezultātā fiksētie konkrētie fakti lēmumos un sarakstē, ko pieņēmuši iepriekšējie ministrijas administratīvie vadītāji, kas liecina par sabiedrības interešu neievērošanu un iespējamu pretdarbību pastāvošajai likumdošanai.

Piemēram, EM amatpersonas sniegušas skaidrojumu, uzsākot un turpinot praksi, kas saglabā iespēju uzņēmējiem saņemt OIK subsīdijas gadījumos, kad koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās iekārtas nepārtraukti neatrodas noteiktajā stacijas atrašanās vietā. "Tāpat kliedzoši ir fakti, kas apliecina to, ka laikā, kad EM bija jārūpējas par OIK sloga mazināšanu, tās amatpersonas faktiski rīkojušās pretēji sabiedrības interesēm un Ministru kabineta lēmumiem, ļaujot uzņēmējiem ar stacijās uzstādītām vairākkārt mazākām jaudām, kā deklarēts, saglabāt OIK atļauju, un tādejādi nesākt ražošanu noteiktajā termiņā," pauda ministrijā.

EM piebilda, ka medijos abi augstāk minētie gadījumi atspoguļoti kā pārvadājami un noteiktā adresē īslaicīgi atradušies konteineri, kas deklarēti kā koģenerācijas stacijas.

Ašeradens vērsies Ģenerālprokuratūrā ceturtdien, nosūtot audita rezultātus un lūdzot Ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru uzsākt apstākļu pārbaudi par EM augstāko administratīvo amatpersonu rīcību, vērtējot tās atbilstību sabiedrības interesēm un valsts atbalsta mērķiem, un tās radītām tiesiskām un finansiālām sekām.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, laika posmā no 2012.gada līdz 2017.gada novembrim ekonomikas ministri bija Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par), Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa), Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un Ašeradens.

Savukārt EM valsts sekretāra amatu šajā laika posmā ieņēmuši Juris Pūce (Attīstībai/Par), Mārtiņš Lazdovskis, Ringolds Beinarovičs un Juris Stinka.

Kā ziņots, augusta sākumā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt viņa sagatavoto ziņojumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ieviešanas hronoloģiju no 2007.gada līdz 2018.gadam, tajā skaitā ziņojumā ietverto informāciju par, iespējams, pretlikumīgi izsniegtām atļaujām desmit vēja elektrostacijām jaunu jaudu atbalstam OIK sistēmas ietvaros.

Ministru prezidenta ziņojumā par OIK ieviešanas hronoloģiju no 2007.gada līdz 2018.gadam minēts, ka 2009.gada 24.martā, pamatojoties uz noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tika izsniegtas atļaujas desmit vēja elektrostacijām. Tomēr minētie noteikumi vairs nebija spēkā kopš 2009.gada 14.marta.

Laikā, kad desmit vēja elektrostacijām tika izsniegtas atļaujas, ekonomikas ministrs bija Artis Kampars (V), EM valsts sekretārs Anrijs Matīss (S), bet atļaujas valsts sekretāra vietā parakstījis viņa vietnieks Andris Liepiņš.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.