Menu
 

Vēja parku attīstītājs: Latvijā valstiskā līmenī nav radīta labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Lai gan Latvija ir sākusi ceļu pretī enerģētiskajai transformācijai, kur vēja enerģija ieņems būtisku lomu, valstiskā līmenī nav radīta labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai, aģentūrai LETA sacīja vēja parku attīstītāja "Eolus" vadītājs Gatis Galviņš.

Viņš pauda, ka Latvija, kas ir izvirzījusi gana ambiciozus plānus, no tiem vairs nevar atkāpties, tomēr valsts dzīvo "enerģētiskā nabadzībā", un atkarība no enerģijas importa nemazinās.

"Pašlaik uzstādītās vēja jaudas Latvijā ir nepienācīgi zemas un mūsu vājās pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona nemainās. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību ar vēja enerģiju, uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd sasniedz 66 megavatus (MW), kas ir zemākais rādītājs Baltijā," sacīja Galviņš.

"Eolus" vadītājs skaidroja, ka tikmēr Lietuvā uzstādītā jauda ir astoņas reizes lielāka un sasniedz 548 MW, savukārt Igaunijā - aptuveni piecas reizes lielāka, sasniedzot 320 MW.

Galviņš apgalvoja, ka vēja plūsma Latvijā ir pietiekami spēcīga, lai ne tikai piekrastē, bet arī iekšzemē uzstādītu vēja parkus, virzoties tuvāk Latvijas Nacionālajā Enerģētikas un Klimata plānā uzstādītajam mērķim - kopējai vēja enerģijas ģenerētajai jaudai sasniegt 800 MW, vienlaikus stiprinot Latvijas energodrošību un potenciālās enerģijas eksportētājvalsts pozīcijas.

Kā vēl vienu problēmu Galviņš izcēla lēno un sarežģīto atļauju izsniegšanas procesu projektu īstenošanai. Viņš norādīja, ka arī "Eolus" pieredze ar vēja parku "Pienava Wind" apliecina, ka Latvijā šis process ir lēns - Pienavas vēja parka projektu sākts pirms vairāk kā pieciem gadiem, un joprojām dažādu administratīvo šķēršļu dēļ šis vēja parks nav uzbūvēts vai pat nonācis līdz būvniecības plānošanas stadijai.

Eiropā, tostarp Latvijā, ir daudz vēja, taču realitātē ir neliels skaits valstu, kas ik gadu spēj progresēt ar jaunu vēja parku uzstādīšanu un jaudu palielināšanu. Laikam ir izšķiroša nozīme, jo vēja parku nav iespējams izveidot pāris dienās, un kamēr ES jau gadiem praktiski dodas vēja virzienā, Latvija tikai tagad sākusi par to domāt, atzīmēja Galviņš.

"Ir jāuzteic tās ministrijas, kas aktīvi strādā pie atjaunojamo energoresursu izmantošanas plānošanas ilgtermiņā, taču tajā pašā laikā ir tie, kas īsteno strausa politiku un izvēlas nedarīt neko, kā tas šobrīd novērojams Zemkopības ministrijas taktikā. Latvijā joprojām ir nesaprotami aizliegumi izvietot vēja turbīnas nacionālas un vietējās nozīmes lauksaimniecības zemēs, kā arī Latvijas valsts mežu teritorijās, tādējādi diskriminējot vietējos zemniekus un sabiedrību kopumā, liedzot gūt papildu ekonomiskās izaugsmes labumus," sacīja "Eolus" vadītājs.

Viņš minēja, ka tieši kolektīva praktiskā plāna trūkums valsts atbildīgajās iestādēs rada bažas pašvaldībās, ka Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu projekta ieviešana dzīvē, kas paredz arī fosilā kurināmā izmantošanas samazinājumu, pašvaldībām izmaksās dārgi - tie būs lieki tēriņi, kas, Galviņa prāt, būs pilnībā "uzgrūsti" uz pašvaldību pleciem.

"Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pašvaldības savās teritorijās vēja parku attīstītājus nesagaida "atplestām rokām", taču uzteicama to atvērtība dialoga veidošanai ar nozari," sacīja "Eolus" vadītājs.

Galviņš piebilda, ka, lai izvirzīto enerģētikas mērķu sasniegšana būtu reāla, atjaunojamo enerģijas resursu attīstībai valdības līmenī ir jākļūst par prioritāti, radot labvēlīgu vidi to attīstībai un sakārtojot pašreizējos sistēmas robus.

"Lēmumu pieņēmējiem un nozarei ir jāveido dialogs un jāmeklē kompromisi, kā to kopīgiem spēkiem paveikt, vienlaikus nosakot atbildīgo koordinatoru un procesu virzītāju, kas līdz šim ir trūcis. Vienlaikus ir kopīgi jāstrādā arī pie izpratnes maiņas sabiedrībā ilgtermiņā, lai vēja enerģija tiktu saskatīta kā iespēja, ne drauds," atzīmēja Galviņš.

"Eolus" reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas īpašnieks ir Zviedrijas "Eolus Vind Aktiebolag".

Kompānijai "Eolus" Latvijā ir vairāki meitasuzņēmumi, tostarp "Audruves wind", "Gulbji wind", "Melderi wind", "Virzas wind", "Dobele wind", "Mekji wind", "Osi wind", "Unas wind", "Valpene wind", kā arī "Pienava wind", kas izveidota vēja parka "Pienava" attīstīšanai.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.