Zivsaimniecība: kad zinātne satiekas ar biznesu (1.daļa) ^{Apriņķis.lv}

“Rīgas Apriņķa Avīze” jau rakstījusi, ka zivsaimniecības nozari ietekmē globāli un reģionāli vides un ekonomiskie apstākļi, ar ko ir jārēķinās jau tagad, piemēram, zivju resursu samazināšanās, pieprasījuma pieaugums, konkurences vide un citi. Tradicionālais eksports un ierasto zivju produktu ražošana iekšējam patēriņam nav vienīgais darbības veids; nozare orientējas arī uz papildu vērtības radīšanu tūrisma un viesmīlības nozarēs, uzņēmēji meklē arī jaunas biznesa nišas. Lai uzturētu nozari un tās attīstību, nepieciešama darbības daudzveidošana un aizvien jaunu ceļu meklēšana, kā pievienot vērtību esošajiem resursiem.

Ir arī kāds cits, “uz iekšu” vērsts virziens, kurš kļūs aizvien būtiskāks ar katru gadu, un tā ir ražošanas optimizācija, un tur savu pienesumu, gan meklējot jaunas biznesa nišas, gan optimizējot darbību, var sniegt zinātne.

Optimizēt, ražot gudrāk un taupīgāk

Lai ražojošajos uzņēmumos izmantotu mūsdienu zinātnes potenciālu, nepieciešams atrast veidus, kā tiem piesaistīt un kā izmantot mūsu valsts zinātnisko potenciālu.  No 2018. līdz 2021. gadam Rīgas Tehniskā universitāte izstrādājusi projektu “Ražošanas efektivitātes paaugstināšana zivju apstrādes rūpnīcās”, kura mērķis ir ieviest ievērojami uzlabotas ražošanas metodes, lai paaugstinātu ražošanas efektivitāti un samazinātu enerģijas, ūdens un resursu patēriņu zivju apstrādē.

Projekta zinātniskā vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga stāsta, ka uzņēmumu darbības izpētē un ieteikumu izstrādē visupirms zinātniekiem bija jārēķinās ar biznesa konkurences aspektu, jo, izpētot vienu uzņēmumu un sagatavojot starpatskaiti, Latvijas Lauku konsultāciju centram radies jautājums, vai tādējādi netiek dota priekšrocība tikai pētītajiem uzņēmumiem. Tāpēc darba uzdevums mainīts uz to, ka var pētīt atsevišķus uzņēmumus, bet pētījuma rezultātiem jāder visiem uzņēmumiem. Un tas ir iespējams.

Lai gan Latvijas uzņēmumi, zivju apstrādātāji atšķiras pēc lieluma un darbībā izmantotajām tehnoloģijām, uzņēmumu pamatdarbībā ir daudz kopīga – tiem nepieciešama aukstumenerģija zivju atdzesēšanai un saldēšanai, nepieciešama siltumenerģija apstrādes procesiem, tie izmanto iepakojumu, transportē produkciju, tiem rodas ražošanas atlikumi, izmeši. Datu izpēte un analīze sākusies ar intervijām, jo ne visu var atrast dokumentos. Bieži uzņēmumos izmantotie procesi un specifiskās zināšanas nav detalizēti aprakstīti tehnoloģiskajos žurnālos bet, kā raksta pētnieki, tie “atrodas enerģētiķa galvā”.

Iegūtie dati bijuši rūpīgi jāanalizē, lai aprakstītu visu procesu ķēdi un tajā atrastu, piemēram, kur ir lieli enerģijas patēriņi. Atrodot vājās vietas un problēmas, tām var meklēt risinājumus. Kopumā projekts piedāvā sistēmisku pieeju visai ražošanas ķēdei, lai konstatētu problēmas un iespējas, tām rodot risinājumus.

Problēmas un risinājumi

Dažkārt risinājumi ir acīmredzami vienkārši. Piemēram, ja pētniekiem bijušas redzamas ar sniega kārtu apaugušas aukstuma caurules vai karstā ūdens caurules bez siltuma izolācijas,  vienkārši ir pateikt, cik enerģijas tiek patērēts vairāk, nekā ir nepieciešams. Citviet tehnoloģiskajos procesos iespējami un nepieciešami sarežģīti un inovatīvi risinājumi. Darba gaitā tādi ir radīti, un viens no tiem ir nostiprināts ar patentpieteikumu – pētnieki cer, ka kāds no uzņēmumiem vēlēsies izmantot to savā ražotnē. Projektā definētas problēmas un meklēts risinājums arī globāliem un reģionāliem faktoriem, kas iespaido zivju apstrādātājus.

Piemēram, ja skaidrs, ka viens no ierobežojošiem faktoriem jau ir un pārskatāmā nākotnē būs zivju resursu izsīkums jūrās un okeānos, izejvielu trūkuma problēma jārisina šodien. Zinātnieki Latvijā saskata perspektīvas akvakultūrām jeb zivju produkcijas audzēšanai noslēgtos apstākļos – dīķos un baseinos. Tam Latvijā ir nepieciešamie apstākļi – teritorijas, piemērots klimats, tehnoloģijas, uzņēmīgi cilvēki un ieinteresēta valdība.

(Nobeigums sekos)