Vidējā mēneša bruto darba samaksa šāgada otrajā ceturksnī vislēnāk augusi Pierīgā

Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, visstraujāk pieauga Latgalē – par 12,9 %. Zemākais pieaugums bijis Pierīgā – 9,3 %. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1382 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (887 eiro), kas ir par 36 % mazāk nekā valsts galvaspilsētā.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 914 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,4 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 7,9 %, liecina CSP dati.

Šāgada 2.ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1215 eiro, un gada laikā tā pieauga par 9,0 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 75 eiro lielāka (1291 eiro) nekā privātajā, un tās gada pieauguma temps bija straujāks (13,4 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 268 eiro jeb par 14,8 %.

Salīdzinot ar 1.ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 0,7 %, bet sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā – attiecīgi par 6,6 % un 7,4 %.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas, norāda CSP. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Samazinoties Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem, algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā šāgada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada 2.ceturksni pieauga par 28,6 tūkstošiem jeb 4,1 %. Samazinājums bija vērojams tikai transporta un uzglabāšanas nozarē (-1,9 %), izglītības (-1,7 %), enerģētikas (-1,0 %), finanšu un apdrošināšanas (-0,9 %), kā arī mākslas izklaides un atpūtas (-0,2 %) nozarēs.

Savukārt darba samaksas fonds gada laikā pieauga visās nozarēs, kas valstī kopumā radīja tā kāpumu par 14,7 % jeb 349,7 milj.eiro.

2021.gada 2. ceturksnī septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.

Gada laikā vidējais atalgojums visstraujāk audzis veselības un sociālās aprūpes nozarē – no 1158 līdz 1564 eiro jeb par 35,1 %,  izglītībā – par 12,4 % un tirdzniecībā – par 11,7 %.

Vismazākā vidējā darba samaksa 2021. gada 2. ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (738 eiro), citu pakalpojumu nozarē (956) un mākslas, izklaides un atpūtas (982 eiro) nozarēs.

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2021. gada 2. ceturksnī bija 8,57 eiro, un gada laikā tā pieauga par 4,6 % (2020.gada 2.ceturksnī – 8,20 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 10,31 līdz 10,71 eiro jeb par 3,8 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 13,9 % un 9,7 % gada laikā.

Baltijas valstīs 2021. gada 2. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā – 1 566 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1 538 eiro, bet Latvijā viszemākā – 1 237 eiro. Salīdzinājumā ar 2020.gada 2.ceturksni vidējā alga Lietuvā pieauga visstraujāk – par 12,0 %, Latvijā – par 10,2 %, savukārt Igaunijā – par 7,3 %, vēsta CSP.