Menu
 

No Krievijas tirgus līdz Japānas salām jeb Kā šprotes lauž ceļu pasaulē (1.daļa) Apriņķis.lv

  • Autors:  Gints Šīmanis
AS “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris (no labās) viesiem no Ķīnas rāda, kā top zeltainā šprotu izejviela. Foto – publicitātes AS “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris (no labās) viesiem no Ķīnas rāda, kā top zeltainā šprotu izejviela. Foto – publicitātes

1880.gadu uzskata par zivju apstrādes sākumu Latvijas teritorijā. Toreiz tika saražoti pirmie nesterilizētie zivju konservi jeb preservi – stikla burkās lika brētliņas sāls un garšvielu maisījumā. Vēl pēc pāris gadiem Rīgā atvēra pirmo sterilizēto konservu ražotni, un nu, pēc turpat 140 gadiem, zivrūpniecības nozares eksperts, Saeimas deputāts Didzis Šmits atzīst: “Mēs varam uzkāpt uz vēl augstāka pjedestāla.” Par spīti daudzu skandētajiem kapu zvaniem, Latvijas zivju pārstrādes nozare stabili aug un attīstās.

Zivju apstrāde Latvijā laiku lokos

Iecienītākā un tālu aiz mūsu valsts robežas atpazīstamākā zīmola “Rīgas šprotes eļļā” pirmsākumi datējami ar 1890. gadu, kad konservu ražošanā Latvijā sāka izmantot aizvākošanas mašīnas – firma “K. V. Mortensen” pirmā uzsāka konservu “Šprotes eļļā” ražošanu. Pagāja tikai 20 gadi, un jau 1910. gadā Latvijā tika saražoti aptuveni seši miljoni kārbiņu šprotu konservu, kāpinot ražošanu līdz pat Pirmajam pasaules karam.

30.gados neatkarīgajā Latvijā šprotes un citus zivju konservus eksportēja gandrīz uz 20 ārvalstīm 900 tonnu kopapjomā. Aptuveni 240 tonnas tika vestas uz ASV, kas būtiski pārsniedza eksportu uz toreizējo PSRS (aptuveni 150 tonnas). Konservu noņēmējas bija arī Polija, Lietuva, Francija un Vācija.

Pēc Otrā pasaules kara, nodibinoties zvejnieku kolhoziem, valsts zivju apstrādes uzņēmumos paralēli Baltijas jūras zivīm (reņģes, salakas, brētliņas, mencas) sākās okeāna izejvielu apstrāde un konservēšana – kārbās lika siļķes, sardinellas, sardīnes un skumbrijas (makreles). 1970. gadā zivju apstrādē darbojās pieci valsts uzņēmumi un vienpadsmit zvejnieku kolhozi, veidojot desmit procentus no visas PSRS saražotās zivju konservu kopprodukcijas. Latvijas ražotājus augstu vērtēja no Baltijas jūras līdz Klusajam okeānam, un PSRS ārējā tirdzniecībā zivju konservi dominēja preču apmaiņā ar citām t.s. sociālistiskās nometnes valstīm.

Atjaunojoties Latvijas Republikas neatkarībai, 90. gadu sākumā bija vērojams liels zivju produkcijas ražošanas kritums, jo lavīnveidīgajā zvejnieku kopsaimniecību un valsts uzņēmumu privatizācijā galvenais bija nokampt trekno kumosu, tomēr 1996. gadā zivju produkciju un konservus ražoja jau 38 zivju apstrādes uzņēmumi. Šajos gados tika sasniegts arī līdz šim lielākais zivju produkcijas eksporta īpatsvars – aptuveni deviņi procenti no Latvijas kopējā eksporta apjoma.

2000.gadu sākumā mūsu valstī darbojās jau 93 zivju apstrādes uzņēmumi (lielākoties gan mazie un mikro), no kuriem tikai deviņiem bija tiesības eksportēt zivju produkciju uz Eiropas Savienības valstīm, kurpretī galvenais Latvijas zivju produkcijas noieta tirgus vēl arvien bija sabrukušās PSRS teritorija.

2009.gadā Latvijā bija reģistrēti 109 Eiropas Savienības prasībām atbilstoši zivju apstrādes uzņēmumi, kas pamatīgi cieta to gadu globālajā ekonomiskajā krīzē. Daudziem tas biju beigu sākums.

2014.gadā, pasliktinoties Latvijas (un Eiropas Savienības kopumā) attiecībām ar Krievijas Federāciju, cieta arī zivju pārstrādātāji. Krievijas īstenotie importa aizliegumi skāra piecpadsmit Latvijas uzņēmumus, kas ražoja saldētos zvejas produktus, un septiņus uzņēmumus, kas ražoja cita veida produkciju (sālīti, kūpināti zivju produkti, kulinārijas izstrādājumi utt.). Visvairāk cieta divdesmit viens zivju apstrādes uzņēmums, kas ražoja konservēto zivju produkciju. Tika atlaisti strādājošie, samazinātas ražošanas jaudas, noliktavās krājās nepārdoto konservu tūkstoši. Didzis Šmits rezumē: “Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nozare piedzīvojusi virkni krīžu, kas daļai uzņēmumu izrādījās liktenīgas, tomēr šodien nozare kopumā ir atguvusies un sekmīgi attīstās, tostarp ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.”

Kad talkā nāk zinātnieki

Zivju apstrādes nozarē ik pa laikam parādās praksē balstīti zinātniski izdevumi, kuros tiek analizēts piejūras ļaužu veikums akadēmiskā redzējumā. Šogad Rīgas Tehniskā universitāte, pateicoties Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Rīgas Tehniskās universitātes Atbalsta fonda finansējumam, laidusi klajā autoru kolektīva (Dagnija Blumberga, Lauma Balode, Ketija Bumbiere, Zane Indzere, Edgars Kudurs, Krišs Spalviņš, Anita Vēciņa, Antra Tamane) zinātnisko monogrāfiju “Zivju apstrādes efektivitātes ceļvedis” 244 lappušu apjomā. Šī monogrāfija veltīta inovāciju ieviešanai zivju apstrādes uzņēmumos, un tajā apkopoti pētījumu rezultāti, lai ikviens Latvijas zivju apstrādes uzņēmums iegūtu visjaunāko un zinātnes atziņās balstīto informāciju par nozares attīstības iespējām. Grāmatā plaši aprakstīta visu veidu resursu ilgtspējīga izmantošana, datu apkopošanas un apstrādāšanas iespējas, iegūto rezultātu vērtēšana un piedāvātas dažādas rezultātu analīzes metodikas un to lietojuma iespējas. Monogrāfijā aplūkoti arī pasaules, Eiropas un Latvijas uzņēmumos jau īstenotie zivju apstrādes tehnoloģisko inovāciju piemēri.

Tā, piemēram, zivju kūpināšanā pierādīts, ka elektrostatiskās kūpināšanas rezultātā salīdzinājumā ar kūpināšanas procesu, kur tradiconāli tiek izmantoti dūmi, kūpināšanas ilgumu iespējams saīsināt no astoņām līdz desmit reizēm, arī process, kurā netiek izmantoti dūmi, novērtēts par labāku no vides un sanitārās higiēnas aspektiem. Jau dzirdu bažīgus taujātājus: vai tas neietekmē zivs garšu? Jo tik ļoti taču esam pieraduši pie viegli dūmotas piegaršas.

Par zivju apstrādes nākotni domājot, monogrāfijas autori ir pārliecināti, ka tā pieder industriālajai simbiozei – vienas ražotnes blakusprodukti ir citas ražotnes izejvielas. Tas ir inovatīvs risinājums, kura ieviešana nodrošinās zivju apstrādes uzņēmumam ilgtspējīgu attīstību.

Spilgts piemērs tam ir lietuviešu zivju pārstrādes lieluzņēmuma “Viciunai group”, kura kopējais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā bija aptuveni 600 miljoni eiro, ienākšana Liepājā un jaunās ražotnes atvēršana bijušajā Liepājas Zivju konservu kombināta teritorijā. Didzis Šmits atzīst: “Mums Latvijā nozarē kopā ir tikai puse no tā. Mūsu valstiskajai domāšanai vajadzētu būt tajā virzienā, lai apdzītu lietuviešus. Un šobrīd Latvijā ir uzņēmumi, kas uz šo mērķi virzās, – tā pati “Karavela” ar aptuveni 80 miljonu apgrozījumu.”

Nobeigums sekos.

Materiāla veidošanu projekta “Zivsaimniecība un pārmaiņas” ietvaros atbalsta Latvijas Zivju fonds

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.