Pierīgā ir lielākā dzīvojamā platība uz mājokļa iemītnieku ^{Apriņķis.lv}

Apdzīvota tradicionālā mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju ir 32,3 m², kas ir par 4 m² vairāk nekā 2011. gada tautas un mājokļu skaitīšanas laikā (2011. gadā – 28,3 m²). Dzīvojamās platības uz iemītnieku pieaugums saistāms ar iedzīvotāju skaita samazinājumu, kamēr apdzīvotu mājokļu skaits ir pat nedaudz pieaudzis (807,8 tūkstoši 2011. gadā un 811 tūkstoši 2021. gadā).

Pēdējo 10 gadu laikā par 21,1 % mazinājies mājokļu skaits, kur platība uz vienu iemītnieku ir mazāka par 30 m² – no 464,4 tūkstošiem 2011. gadā uz 366,5 tūkstošiem 2021. gadā. Mājokļu skaits ar platību no 30 m² uz vienu iemītnieku ir pieaudzis par trešdaļu jeb 33,6 % (attiecīgi no 332,3 tūkstošiem līdz 443,9 tūkstošiem).

Lielākā platība uz iemītnieku – 39,8 m² – ir Pierīgā, kur kopš 2011. gada ir lielākais platības uz iemītnieku pieaugums salīdzinājumā ar citiem reģioniem (par 5,95 m²). Savukārt Rīgā ir vismazākā platība uz iemītnieku – 28,35 m², lai gan tai ir otrs lielākais platības uz iemītnieku pieaugums (par 4,4 m²). Pēc CSP datiem, Vidzemē platība uz iemītnieku ir 34,3 m², Zemgalē – 31,5 m², Kurzemē – 31,3 m², Latgalē – 30,9 m².

Visās republikas pilsētās, izņemot Jūrmalu, platība uz iemītnieku ir mazāka par vidējo Latvijā – zem 32,3 m². Jūrmalā tā ir 36,7 m² uz iemītnieku. Novadu vidū mazākā platība uz iemītnieku ir Aizkraukles novadā – 26,8 m², bet lielākā – Garkalnes pagastā – 75,6 m² uz iemītnieku jeb vairāk nekā divas reizes lielāka salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Latvijā.

Ievērojami palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo vieni, un pašu mājokļu platība pieaugusi, norāda CSP.

Desmit gadu laikā par 8,7 procentpunktiem pieaudzis mājokļu īpatsvars, kuros ir tualete aprīkota ar ūdens novadu, 2021. gadā sasniedzot 87,7 % no apdzīvotajiem mājokļiem. Šī gada sākumā centrālapkure bija 77,4 % apdzīvotu mājokļu, kas ir par 7,7 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gadā. Vanna vai duša ir 84,9 % mājokļu, kas 6,6 procentpunktu pieaugums. Ūdensvads ir 93,1 % mājokļu jeb par 4,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā tautas un mājokļu skaitīšanā.

Lielākais apdzīvoto mājokļu ar centrālo apkuri pieaugums ir Zemgalē, kur tas audzis no 60,9 % līdz 71,2 % (par 10,3 procentpunktiem). Lielākais mājokļu ar ūdensvadu kāpums  (par 7,8 procentpunktiem) ir Latgalē, 2021. gadā pieaugot līdz 82,1 %. Lielākais mājokļu ar ūdens novada tualeti pieaugums ir Vidzemē – tas pieaudzis par 12,8 procentpunktiem, sasniedzot 78,6 %. Tāpat Vidzemē kopš 2011. gada ir lielākais mājokļu, kuros ir iebūvēta vanna vai duša, pieaugums – 2011. gadā bija 66,2 %, bet 2021. gadā – 74,6 %.

Mazāk nekā desmitā daļa (7,6 %) no visiem mājokļiem ir uzcelti pēdējos 20 gados, gandrīz divas trešdaļas (59,1 %) uzcelti no 1961.–2000. gadam, viena trešā daļa (32,6 %) – līdz 1961. gadam.

No visiem pēdējo 10 gadu laikā uzbūvētajiem mājokļiem (26,7 tūkstoši) gandrīz puse (47,2 %) ir privātmājās, nedaudz vairāk (48,3 %) ir daudzdzīvokļu ēkās. Tikai 4,2 % mājokļi atrodas ēkās ar diviem mājokļiem (piemēram, dvīņu mājās).

No visiem tradicionālajiem mājokļiem 811 tūkstoši mājokļu jeb 76,2 % ir pastāvīgi apdzīvoti, 252,9 tūkstoši mājokļu jeb 23,8 % ir bez pastāvīgiem iedzīvotājiem – brīvi vai arī rezervēti sezonālai izmantošanai, kā otra dzīvesvieta vai tos apdzīvo personas, kuras nav Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Kopš 2011. gada neapdzīvotu mājokļu īpatsvars pieaudzis par 3 procentpunktiem.

CSP informācija arī liecina, ka lielākais īpatsvars ar neapdzīvotiem mājokļiem ir pirms 1961. gada celto mājokļu vidū – no visiem šajā laikposmā celtajiem mājokļiem 35,3 % ir neapdzīvoti. Taču arī ēkās, kas celtas pēc 2010. gada, saglabājas augsts neapdzīvoto mājokļu īpatsvars – 34,2 % no pēdējos 10 gados jaunuzceltajiem mājokļiem ir bez pastāvīgiem iedzīvotājiem. 

Trešdaļa (35,6 %) no apdzīvotajiem mājokļiem atrodas Rīgā, 17,9 % – Pierīgas reģionā, 14 % – Latgales reģionā, 12,3 % – Kurzemes reģionā, 11,2 % – Zemgales reģionā un 8,9 % – Vidzemes reģionā.

Mazākais neapdzīvotu mājokļu īpatsvars ir Rīgā (15 % no visiem mājokļiem), kam seko Zemgale (24,5 %), Pierīga (26,1 %), Vidzeme un Kurzeme, kur katrā ir 28,7 % neapdzīvotu mājokļu, un Latgale, kur no visiem reģiona mājokļiem neapdzīvoti ir 30,2 %.

No visiem pēdējo 10 gadu laikā uzbūvētajiem 26,7 tūkstošiem mājokļiem 44 % uzbūvēti Pierīgā un 40,1 % Rīgā, kam seko Zemgale ar 5,3 %, Kurzeme ar 4,1 %, Latgale ar 3,2 % un Vidzeme ar 3,2 %.

Kā informēja CSP, visvairāk jaunuzcelto mājokļu ir bijušajos Babītes, Mārupes un Stopiņu novados, kuros gandrīz katrs piektais mājoklis uzbūvēts pēdējo 10 gadu laikā. Starp republikas pilsētām vislielākais jauno mājokļu īpatsvars ir Jūrmalā (6,1 %) un Rīgā (3,3 %), savukārt Daugavpilī, Liepājā, Jēkabpilī un Rēzeknē mazāk par pusprocentu no visiem mājokļiem ir celti pēdējā desmitgadē.