Menu
 

Šāgada trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pieaugusi līdz 1280 eiro mēnesī

  • Autors:  Apriņķis.lv
Darba samaksas fonda, pilnas slodzes darbinieku skaita un mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas (procentos pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni). Grafika – CSP Darba samaksas fonda, pilnas slodzes darbinieku skaita un mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas (procentos pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni). Grafika – CSP

2021.gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājusies par 121 eiro jeb 10,4 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 4,4 % (no 8,09 līdz 8,44 eiro).

Salīdzinājumā ar šāgada 2. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3 %.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021. gada 3. ceturksnī bija 1 003 eiro. Salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 3. ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1 %.

CSP atgādina, ka mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Šāgada 3. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1287 eiro, un tās gada pieauguma temps bija nedaudz straujāks (10,9 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1260 eiro jeb par 11,9 %.

Salīdzinot ar 2. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 5,3 %, bet sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā samazinājās – attiecīgi par 0,3 % un 0,6 %.

Kā norāda CSP, vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas, ko 2021. gadā, tāpat kā gadu iepriekš, ietekmēja arī Covid-19 pandēmijas krīze. Turklāt šī gada 3. ceturksnī notika būtiskas izmaiņas ar darbaspēku saistīto nodokļu jomā – no 1. jūlija ieviesa minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī beidzās pārejas periods, pēc kura par visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem darbaspēka nodokļi ir jāmaksā vispārējā kārtībā.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 24,3 %, kur pieauga gan atalgojuma fonds, gan pilnas slodzes darbinieku skaits. Līdzīga tendence bija vērojama arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē.

2021.gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī būvniecībā.

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (855 eiro) un izglītībā (988 eiro).

Vislielākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu 2021. gada 3. ceturksnī bija Rīgā (1427 eiro), savukārt viszemākā – Latgalē (912 eiro). Gada laikā  visstraujāk vidējā bruto darba samaksa pieauga Latgalē – par 13,0 %, zemākais pieaugums bija Vidzemē (9,5 %).

CSP dati arī liecina, ka Baltijas valstīs 2021. gada 3. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā – 1598 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1553 eiro, bet Latvijā – 1280 eiro. Tiesa, salīdzinājumā ar 2020. gada 3. ceturksni vidējā alga Latvijā pieauga visstraujāk – par 10,4 % (Lietuvā – par 9,9 %, Igaunijā – par 7,8 %).

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.