Saeima apstiprina valdības iesniegto pārskatu par pērnā gada valsts budžeta izpildi
- Autors: LETA
Foto - Saeimas administrācija
Saskaņā ar Satversmes 66.pantu Saeima trešdien apstiprināja Ministru kabineta iesniegto 2020.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.
Kā liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotie dati par pērnā gada budžeta izpildi, 2020.gada valsts pamatbudžeta izdevumi bija 7,66 miljardi eiro, kas ir par 752,3 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā 2019.gadā. Tai skaitā izdevumi valsts pamatfunkciju nodrošināšanai bija 6,3 miljardi eiro, kas ir par 849,2 miljoniem jeb 15,5% vairāk nekā 2019.gadā. Savukārt izdevumi Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai veido 1,33 miljardus eiro eiro, kas ir par 96,9 miljoniem eiro jeb 6,7% mazāk nekā 2019.gadā.
Ņemot vērā, ka 2020.gadā valsts pamatbudžeta izdevumi bija lielāki nekā ieņēmumi, valsts pamatbudžetā veidojās finansiālais deficīts 1,2 miljardu eiro apmērā. Tomēr valsts pamatbudžetā saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020.gadam" pērn tika plānots finansiālais deficīts 342 miljonu eiro apmērā.
Aizvadītajā gadā valsts pamatbudžeta izdevumos atbilstoši funkcionālajām kategorijām, salīdzinot ar 2019.gadu, veidojās būtisks pieaugums izdevumu funkcijai "Atpūta, kultūra un reliģija" par 21,8% jeb 35 miljoniem eiro. FM skaidrojusi, ka tas galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari un veiktu investīcijas kultūras infrastruktūrā.
Vienlaikus 2020.gadā valsts pamatbudžeta izdevumos, salīdzinot ar 2019.gadu, veidojās būtisks pieaugums izdevumu funkcijai "Ekonomiskā darbība" - par 21% jeb 286,7 miljoniem eiro. FM informē, ka tas galvenokārt saistās ar papildu finansējuma piešķiršanu AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" rezerves kapitālā krīzes garantiju programmas un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai, alternatīvo ieguldījumu fonda finansēšanai, aizdevumu procentu likmju subsīdijām, mājokļu pieejamības pasākumiem daudzbērnu ģimenēm, kā arī papildu finansējumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai atbalstam Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem - preču un pakalpojumu eksportētājiem un tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem.
Tāpat izdevumu pieaugums esot skaidrojams ar papildu finansējuma piešķiršanu projektu īstenošanai autoceļu jomā, izdevumu kompensēšanai par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pasažieru pārvadājumiem un avansa maksājumu veikšanai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai, kā arī zaudējumu kompensēšanai, kas radušies reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktajiem drošības un sociālās distancēšanās pasākumiem sabiedriskajā transportā.
Pieaugums bija vērojams arī izdevumu funkcijai "Sociālā aizsardzība" par 11% jeb 78 miljoniem eiro. Pēc FM paustā, šis pieaugums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu, lai nodrošinātu bezdarbnieka pabalsta izmaksu nepārtrauktību, bezdarbnieka palīdzības pabalsta un slimības pabalsta izmaksas sakarā ar Covid-19 radītajiem riskiem un ārkārtas situāciju, kā arī ar Labklājības ministrijas valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju izmaksām.
Pieaugums par 10,8% jeb 67,6 miljoniem eiro bijis arī izdevumu funkcijai "Aizsardzība", kas pamatā saistās ar papildu finansējuma piešķiršanu Covid-19 izplatības ierobežošanai aizsardzības jomā, kā arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dienējošo karavīru skaita pieaugumu un izmaiņām karavīru mēnešalgas noteikšanas kārtībā.
Savukārt izdevumu samazinājums par teju 3% jeb 1,5 miljoniem eiro bija funkcijai "Vides aizsardzība". Pēc FM sniegtās informācijas, tas saistīts ar to, ka 2019.gadā, salīdzinot ar 2020.gadu, notika intensīvāka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošana, līdz ar to maksājumu pieprasījumi tika iesniegti lielākā apjomā.