Banku analītiķi: Nākamā gada beigās Latvijā faktiskā bezdarba līmenis varētu veidot 6,2-6,5%

Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA sacīja, ka pandēmijas ietekme darba tirgū, līdzīgi kā ekonomikā kopumā, 2022.gadā samazināsies. 

Viņa norādīja, ka bezdarba līmenis 2021.gada beigās Latvijā pieaug, daļēji sezonalitātes, bet daļēji arī pandēmijas ierobežojumu un obligātās vakcinācijas prasības dēļ, savukārt 2022.gada laikā, ekonomikai turpinot izaugsmi un pieprasījumam pēc darbaspēka pieaugot, bezdarbs atkal saruks.

"2021.gadā daļa iedzīvotāju pandēmijas spiesti kļuva ekonomiski neaktīvi, piemēram, dīkstāvju dēļ vai tādēļ, lai mājās rūpētos par bērniem attālināto mācību laikā. 2022.gada laikā neliela daļa iedzīvotāju var kļūt ekonomiski neaktīvi obligātās vakcinācijas prasību dēļ, taču kopumā, vīrusa ietekmei samazinoties, arvien vairāk cilvēku darba tirgū atgriezīsies. Tas veicinās nodarbinātības kāpumu un būs kaut neliels atspaids arī darba roku trūkuma problēmai, kas jau šobrīd saasinās lielā daļā nozaru," teica Zorgenfreija.

Viņa prognozēja, ka 2022.gada beigās Latvijā faktiskā bezdarba līmenis varētu būt ap 6,5%.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka nākamajā gadā bezdarba līmenis Latvijā varētu būt nedaudz zem 7%, bet 2022.gada nogalē - ap 6,5%.

"Bezdarba dinamika gan būs ļoti lielā mērā atkarīga no tā, kā attīstīsies pandēmija un, cik lielā mērā pakalpojumu nozares varēs pilnvērtīgi darboties," teica Āboliņš.

Viņš atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, pieļaujot, ka 10-20 tūkstoši strādājošo varētu būt pametuši darba tirgu, iespējams, saistībā ar attālinātām mācībām un nepieciešamību rūpēties par ģimenes locekļiem. Ja šie cilvēki atgriezīsies darba tirgū, bezdarba kritums varētu būt relatīvi lēnāks pat ar salīdzinoši labu ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus kopējais iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā turpina samazināties demogrāfisko faktoru dēļ un pat pakalpojumu nozarēs uzņēmumi atkal ziņo par grūtībām atrast darbiniekus.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka bezdarba līmenis nākamgad samazināsies. 

"Sagaidu, ka darba meklētāju īpatsvars nākamgad vidēji būs 6,6%, bet gada beigās - 6,2%. Gada sākumā nodarbinātību vēl ietekmēs ierobežojumi, bet, kā būs pēc tam, pilnīgi droši zināt nevar, vien atliek nopūsties, ka visas pandēmijas kaut kad ir beigušās," teica Strautiņš.

Viņš norādīja, ka ātrāk vai lēnāk, bet situācija ar tūrismu un atpūtu saistītajās nozarēs uzlabosies, kā arī mākamā gada laikā darba tirgu sildīs investīciju kāpums gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Strādājošo skaitu centīsies palielināt biznesa un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu uzņēmumi, iespējams, arī rūpniecība, jo uzņēmumiem ir grūti tikt galā ar pasūtījumu apmēru. 

"Jau šis gads ir bijis labvēlīgs darba ņēmējiem, par ko liecina vidējo algu kāpums par apmēram 10%. Nākamgad "spēka līdzsvars" darba tirgū mainīsies viņiem vēl vairāk par labu," piebilda Strautiņš.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA minēja, ka bezdarba līmenis Latvijā 2021.gada trešajā ceturksnī sarucis no 7,9% līdz 7,2% un ir zemākais rādītājs kopš 2020.gada sākuma. Gada noslēdzošajos mēnešos uzlabojumi darba tirgū palēnināsies ierasti spēcīgo sezonālo aspektu un ierobežojumu dēļ, īpaši tirdzniecībā un pakalpojumos. Iespējams arī īslaicīgs neliels bezdarba pieaugums Covid-19 sertifikācijas dēļ.

"Neskatoties uz vīrusa plosīšanos, darba vide stabilizējas un turpina pielāgoties jaunajai realitātei, kuras uzstādījumi būs paliekošāki, nekā šķita pandēmijas sākumposmā. Nākamgad otrajā ceturksnī darba tirgus iegriezīsies jaudīgāk un uz gada beigām bezdarbs varētu nebūt tālu no pirmskrīzes līmeņa," teica Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka "SEB bankas" veiktā finanšu direktoru aptauja uzrāda, ka riski, kas saistīti ar Covid-19 ierobežojumiem, joprojām tiek vērtēti kā visaktuālākie - 59% respondenti to norāda kā izaicinājumu, kamēr kvalificēta darbaspēka trūkumu min 54% aptaujāto. Tas nozīmē, ka sarežģījumi ar darbinieku piesaisti ir aktuāli jau šobrīd, bet 2022.gadā tā būs lielākā aktualitāte.

"Jāatzīst, ka stabilitāti darba tirgū lielā mērā ir noturējis valsts atbalsts, kas veido labu pamatu izejai no krīzes. Potenciāls uzlabojumiem darba tirgū ir liels, taču ir grūti novērtēt uzņēmēju perspektīvu vērtējumu, kas joprojām ir visai piesardzīgs arī nozarēs, kas piedzīvo vētrainu izaugsmi. Visai plašs ir uzskats, ka pašreizējais pieprasījuma uzrāviens ir pārejošs, tādēļ steiga ar investīciju realizāciju un darbinieku pieņemšanu daudzos segmentos, īpaši starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir apdomīga. Ekonomikas izaugsme 2022.gadā darbiniekiem pavērs arvien jaunas iespējas darba tirgū un vakanču skaits vairosies," pauda Gašpuitis.

Viņš arī minēja, ka paralēli bezdarba rādītajiem, svarīgi būs sekot nodarbinātībai. Šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 876,9 tūkstoši jeb 63,5%, kas ir pieaugums ceturkšņa laikā par 15,3 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem. Būtiska daļa iedzīvotāju jeb 435,2 tūkstoši bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar otro ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits gan ir samazinājies par 12,5 tūkstošiem, bet ir vēl tālu līdz pirmskrīzes rādītājiem. "Tas norāda, ka ne visi rod iespēju vai ir gatavi iesaistīties darba tirgū," sacīja Gašpuitis. 

Tāpat viņš norādīja, ka, pieaugot noteiktībai un normalizējoties epidemioloģiskajiem apstākļiem, var sagaidīt straujāku nodarbinātības atjaunošanos. Taču to atgriezt pirmskrīzes pozīcijās varētu būt izaicinoši un prasīs vairākus gadus. "Pieprasījums darba tirgū turpinās evolucionēt, nereti raitāk par daudzu darbinieku kvalifikāciju un prasmēm. Tādēļ svarīga loma būs valsts un citu organizāciju atbalstam kvalifikācijas maiņai un prasmju apgūšanā. Pieaugošā konkurence par kvalificētiem darbiniekiem nozīmēs arī tālāku darbaspēka izmaksu pieaugumu," teica "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Jau vēstīts, ka 2021.gada novembra beigās Latvijā faktiskā bezdarba līmenis, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 7,1%, kamēr reģistrētā bezdarba līmenis, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, bija 6,4%.