LOSP: Kopējās lauksaimniecības politikas būtiskākā nepilnība ir finanšu trūkums visu iesaistīto pušu mērķu realizēšanai

Pēc Meļņa paustā, finansējuma trūkumu pierādīs atvērtās Lauku atbalsta dienesta (LAD) "Ieguldījumi lauku saimniecībās" kārtas, kurās prognozējama liela un sīva konkurence.

Vienlaikus LOSP ieskatā KLP kontekstā pozitīvi vērtējams tā skrupulozais izstrādes process. Lai arī daudzi sākotnējie piedāvājumi ir pilnībā noraidīti vai pārstrādāti, visas nozares ir piedalījušās pie stratēģiskā plāna izstrādēs.

"Protams, visi jūtas apdalīti, bet šis ir kompromisa variants, kas nenāca viegli," piebilda Melnis.

Vaicāts par bažām, kas lauksaimniekiem radušās saistībā ar KLP stratēģisko plānu, LOSP valdes loceklis norādīja, ka visus satrauc jaunā kārtība. Tostarp satraukumu raisa stratēģiskā plāna funkcionēšana dzīvē, jaunā pieteikšanās kārtībā pieejamam atbalstam, kā arī jaunās ekoshēmas.

"Ir skaidrs, ka pamatlikme būs mazāka," sacīja Melnis, piebilstot, ka svarīgi saprast kādas ekoshēmas lauksaimniekiem būs pieejamas turpmāk. Līdztekus LOSP atzinīgi vērtē Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto kalkulatoru, ar kura palīdzību saimniecības var uzzināt, kādi maksājumi un atbalsta iespējas paredzamas nākotnē.

Komentējot KLP stratēģiskā plāna izvirzītos vides mērķus, Melnis minēja, ka tie ir ambiciozi.

"Svarīgākais ir, cik veiksmīgi mums visu tos izdosies sasniegt," uzsvēra LOSP pārstāvis. Viņš arī norādīja, ka liela daļa lauksaimnieku jau patlaban domā par vidi un klimatu, tostarp ir teju neiespējami salīdzināt lauksaimniecības prakses tagad un, piemēram, pirms desmit gadiem.

Taujāts par to, vai ar KLP nākošā perioda finansējumu visu mērķu sasniegšanai būs gana, Melnis pauda, ka par šo ir ļoti pāragri spriest. "Virziens ir nosprausts un mēs to mēģināsim sasniegt," komentēja valdes loceklis.

Viņaprāt, ir daudzi aspekti, kurus pašreiz KLP paredzētajā finansējumā nevar ierēķināt. Tādas ir, piemēram, Covid-19 sekas un izejvielu cenu pieaugums. Tāpat jārēķinās ar patērētāju pirktspēju attiecībā uz ekoloģiski ražotu pārtiku, ko KLP ietvaros kompensēt nav paredzēts, tādējādi paredzamais izmaksu kāpums gulsies uz lauksaimnieku un produktu izmaksu pleciem.

Jau ziņots, ka 19.janvārī ZM iesniedza Eiropas Komisijai (EK) Latvijas KLP stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projektu.

Kopējais ES piešķirtais finansējums KLP Latvijai ir 3,324 miljardi eiro, kas ir par 637 miljoniem jeb 24% vairāk nekā 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Latvijai pieejamais tiešo maksājumu finansējums laikposmam no 2021.gada 1.janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim ir 2,475 miljardi eiro faktiskajās cenās, kas ir par 758 miljoniem eiro jeb 44% vairāk nekā 2014.-2020. periodā. Tā kā 2021. un 2022.gads ir noteikti par pārejas periodu, 2021. un 2022.gadā tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 683,2 miljoni eiro, bet 2023.-2027.gadā - 1,791 miljards eiro.

Vienlaikus zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) preses konferencē 18.janvārī pauda, ka KLP stratēģiskais plāns ir vislabākais kompromiss.

Tikmēr Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis aģentūrai pauda, ka asociācija skeptiski vērtē ZM apgalvojumus par to, ka KLP stratēģiskais plāns ir "labākais kompromiss".

"Uz papīra nākamais plānošanas periods būs zaļāks un videi draudzīgāks, bet, analizējot atbalsta finansējuma sadalījumu, kļūst skaidrs, ka negatīvā ietekme no lauksaimnieciskās darbības uz vidi nemazināsies," teica asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Kritiku paudusi arī Latvijas Biškopības biedrības, kuras KLP eksperte Ginta Jakobsone aģentūrai LETA sacīja, ka KLP Latvijas stratēģiskais plāns 2023. -2027.gadam neparedz atbalstīt apputeksnēšanas pakalpojumu sniedzējus bez savas zemes.

Līdzīgi kā LBLA, arī Jakobsone uzsvēra, ka LBB ieskatā stratēģiskais plāns nav labākais kompromiss, jo daudzu lauksaimniecības nozaru profesionālo organizāciju priekšlikumi netika ņemti vērā vai netika pienācīgi izdiskutēti.

Pēc Jakobsones teiktā, lielākoties stratēģiskais dokuments ir sagatavots, neņemot vērā ne citu ministriju ieteikumus, ne sabiedrības viedokli, jo valdība nav redzējusi detalizētu KLP stratēģisko plānu, bet ir devusi pilnvaras ZM to iesniegt EK, neizvērtējot kopējo stratēģiskā plāna kvalitāti.

LOSP apvieno 60 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneri.