Menu
 

Cik šogad maksāsim par siltumu? Apriņķis.lv

  • Autors:  Liene Ozola
Cik šogad maksāsim par siltumu? Publicitātes foto

Vairākas Pierīgas pašvaldības rudens un ziemas sezonā plāno saņemt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinājumu par iesniegto siltumenerģijas ražošanas tarifu palielinājumu. Lai gan vēl pērn rudenī SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis neprognozēja būtisku dabasgāzes cenas pieaugumu, vasaras vidū uzņēmums "Latvijas Gāze" saviem klientiem izsūtīja paziņojumus, kuros norādītas jaunās dabasgāzes cenas, proti patēriņam līdz 500 kubikmetriem tarifs par kilovatstundu ir 0,07323 eiro līdzšinējo 0,06670 eiro vietā, tarifs par kubikmetru ir 0,77174 eiro līdzšinējo 0,70288 eiro vietā. Taču gāzes cenas pieaugums netiek minēts kā vienīgais iemesls siltumenerģijas cenas pieaugumam Pierīgas pašvaldībās.

Siltumu ražo atšķirīgi

Siltumenerģijas ražošanai Pierīgas pašvaldībās tiek izmantoti ļoti atšķirīgi kurināmie, un, lai gan dabasgāzi izmanto visvairāk, ir pašvaldības, kuras iztiek bez Krievijas piegādātās izejvielas siltuma ražošanai. Dabasgāzi kā vienīgo kurināmo izmanto Stopiņos, Krimuldā, Carnikavā, Baldonē un citviet Pierīgā, taču ir pašvaldības, piemēram, Mārupe, kur dabasgāzes izmantošana tiek miksēta ar šķidro gāzi. Savukārt Jūrmalas pilsētā siltumenerģija tiek ražota, par kurināmo izmantojot šķeldu un dabasgāzi. No kopējā saražotā siltumenerģijas apjoma aptuveni 60 procenti tiek saražoti, izmantojot šķeldu, 40 procenti – dabasgāzi.

Pierīgā ir arī pašvaldības, kuras atteikušās no dabasgāzes izmantošanas siltuma iegūšanai. Mālpilī pašvaldības ēku apsildīšanai tiek izmantota biomasa – kurināmā šķelda. Saulkrastu novadā ir vairākas katlumājas, un lielākajā daļā izmanto granulas, savukārt katlumājā Zvejniekciemā pagājušajā sezonā vēl izmantoja ogles un malku. Vecā katlumāja Zvejniekciemā ir modernizēta – tajā uzstādītas jaunas iekārtas, līdz ar to šajā apkures sezonā kurinās tikai ar granulām un šķeldu.

Salīdzinot siltuma ražošanā izmantoto kurināmo un gala tarifu siltuma lietotājiem, nevar izdarīt secinājumu, ka būtu vērojama cieša korelācija starp tiem, jo cenu būtiskāk ietekmējot attālums no katlumājas līdz patērētājam, nevis izmantotais kurināmais. Tomēr eksperti uzsver, ka izvēlētā izejviela var izrādīties ļoti tālredzīgs solis ilgtermiņā, ņemot vērā globālos notikumus dabasgāzes sakarā, īpaši attiecībā uz gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" būvniecību, kuru plānots pabeigt 2019. gadā.

Cenu pieaugums 10–20 procentu robežās

Siltumenerģijas tarifs allaž ir bijis ne tikai ekonomisks, bet bieži vien arī politiski sensitīvs jautājums pašvaldībās, tāpēc jebkurš cenu palielinājums ticis veikts ar lielu piesardzību. Dažās Pierīgas pašvaldībās tarifs nav mainīts pat kopš 2002. gada, tāpēc arī cenu amplitūda ir visai dažāda. Tomēr vidēji cena svārstās robežās no 50 līdz 69 eiro par megavatstundu. Un, lielākoties tieši tajos novados, kur cenas nav mainītas ilgāku laiku, arī šoruden ir gaidāmas izmaiņas un cenu pieaugums. Precīzu ciparu dažviet vēl nevarēja pateikt, jo tiekot gaidīts iesniegto tarifu apstiprinājums no SPRK, taču vidēji tas noteikts 10–20 procentu robežās.

Cenu izmaiņas netiek plānotas Stopiņos, Babītē, Saulkrastos, Carnikavā, Mārupē (vietās, kur siltumapgādi nodrošina pašvaldības uzņēmums), Krimuldā, Baldonē un citur.

Savukārt Ādažos prognozētais cenas pieaugums varētu būt 17 procentu apmērā, Mālpilī – no 48,35 uz 57,20 eiro par megavatstundu, Jūrmalā tarifa apstiprināšanu gaida jau kopš pagājušā gada rudens: "Jūrmalas pilsētas centralizētās siltumapgādes uzņēmums SIA "Jūrmalas siltums" 2017. gada rudenī ir iesniedzis tarifa projektu izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Tarifa pārskatīšana tika uzsākta, jo kopš pašreizējā tarifa stāšanās spēkā 2013. gada 1. oktobrī ir būtiski mainījusies uzņēmumā izmantotā kurināmā struktūra, kā arī tā cenas. Laiku, kad pārskatītais tarifs stāsies spēkā, šobrīd nav iespējams prognozēt. Šobrīd spēkā esošais siltumenerģijas gala tarifs Jūrmalas pilsētā ir 54,14 eiro par megavatstundu," situāciju "Rīgas Apriņķa Avīzei" skaidro Jūrmalas pilsētas domes Mārketinga un ārējo sakaru pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

Cenu pieaugums galvenokārt tiek saistīts ar dabasgāzes cenas pieaugumu, taču ir arī citi skaidrojumi. Ādažu novada domē uzsver, ka tarifa izmaiņas saistītas ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK): "Jaunā tarifa nepieciešamība saistīta ar OIK atbalsta pārtraukšanu un aktualitāti zaudējušo, iepriekš apstiprināto tarifu, kas ir spēkā no 2002. gada."

Pabalsti apkures izdevumu segšanai

Ņemot vērā valstī noteikto normatīvo regulējumu, pašvaldības nav tiesīgas piemērot atlaides atsevišķām iedzīvotāju grupām, tāpēc izeja tiek meklēta, kompensējot apkures izdevumu apjomu un piešķirot pabalstus, lai gan tā notiek ne visos Pierīgas novados.

Stopiņu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa skaidro, kurām iedzīvotāju kategorijām pabalsts tiek piešķirts Stopiņu novadā: "Atlaides tiek piemērotas saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, piešķirot pabalstu apkures izdevumu segšanai maznodrošinātām personām 214 eiro gadā un trūcīgām personām 427 eiro gadā."

Savukārt Saulkrastu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Grasmane atklāj, ka Saulkrastos pabalsts tiek piešķirts par komunālajiem maksājumiem, tajā skaitā arī par apkuri: "Šis pabalsts pienākas, ja ģimenei piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statuss. Ģimenei ar nepilngadīgiem bērniem – 50 procentu apmērā, nepārsniedzot 470 eiro gadā, pensijas vecuma personām – līdz 35 eiro mēnesī, nepārsniedzot 380 eiro gadā, citām personām – līdz 35 eiro, nepārsniedzot 300 eiro gadā."

Savukārt Mārupē maznodrošinātajiem un trūcīgajiem tiek segti 50 procenti no komunālo pakalpojumu sniedzēja piestādītā rēķina, izņemot elektroenerģijas izmaksas. Tāpat pabalsti tiek piešķirti trūcīgajiem iedzīvotājiem Carnikavā, Mālpilī un Jūrmalā: "Pabalsts paredzēts ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu izdevumu segšanai – dzīvojamās telpas īres maksas un siltumapgādes izdevumu segšanai, kā arī cietā kurināmā iegādei mājokļa apkurei. Ģimenes ar darbspējīgām personām pabalstu var saņemt par laika periodu līdz sešiem mēnešiem, pensionāri – 12 mēnešus kalendārajā gadā. Bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, no dienas, kad sasniegta pilngadība, līdz 24 gadu vecumam dzīvokļa pabalsts tiek piešķirts 12 mēnešus kalendārajā gadā," skaidro Elita Cepurīte.

Domājot par ilgtermiņa risinājumu apkures rēķinu mazināšanai, Ādažu domē aicina neaizmirst par ēku siltināšanu: "Ņemot vērā to, ka arī turpmāk nebūs iespējams izvairīties no kurināmā cenu svārstībām, aicinām iedzīvotājus aktīvi iesaistīties ēku renovācijas projektos, kamēr vēl pieejams Eiropas Savienības līdzfinansējums. Renovēto mājokļu īpašniekus siltumenerģijas cenu svārstības ietekmē daudz mazāk, un viņi šīs izmaiņas neizjutīs tik krasi kā nesiltināto māju īpašnieki."

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.