Menu
 

Latviju bēgļu un patvēruma meklētāju straumes neapdraud Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
  • Komentāri
Latviju bēgļu un patvēruma meklētāju straumes neapdraud Publicitātes foto

Septembra vidū presē izskanēja ziņa, ka Ungārija kategoriski atsakās uzņemt patvēruma meklētājus, par ko Eiropas Padome lems, vai pret Ungāriju noteikt soda sankcijas. Savukārt šīs valsts premjerministrs Viktors Orbāns izteicies, ka "Ungārija tiks nosodīta, jo ungāru tauta nolēmusi, ka šī valsts nebūs migrantu valsts".  Latvija nav atteikusies palīdzēt Eiropai izmitināt patvēruma meklētājus, taču tā vien šķiet, ka viņiem mūsu valsts nešķiet pietiekami iekārojama, lai šeit apmestos uz dzīvi. Tālab "Rīgas Apriņķa Avīze" centās noskaidrot, kāda pašlaik ir situācija attiecībā uz patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijā.

"Muceniekos" uzturas tikai līdz bēgļa statusa saņemšanai

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) informācija liecina, ka pašlaik patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" mitinās 62 patvēruma meklētāji. "Visbiežāk viņi ir no bijušajām Padomju Savienības valstīm – Tadžikistānas, Azerbaidžānas, arī Krievijas u.c. Ja mēs runājam par pārvietotajiem patvēruma meklētājiem, kuri šeit nokļuvuši pārvietošanas programmas ietvaros, izplatītākās valstis ir Sīrija un Eritreja," skaidro PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Ģirts Pommers un atgādina, ka par patvēruma meklētāju Latvijas Republikā uzskatāma persona, kas iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Šis jautājums tiek izskatīts trīs mēnešu laikā, un pēc attiecīgā statusa saņemšanas šīs personas vairs neuzturas "Muceniekos", jo centrs paredzēts patvēruma meklētājiem līdz statusa saņemšanai. Pēc tam PMLP kompetence attiecībā uz šiem cilvēkiem beidzas. Kā telefonsarunā norādīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska padomniece preses jautājumos Daiga Holma, pēc tam, kad šiem cilvēkiem ir piešķirts viens vai otrs statuss, viņu izsekot un pārliecināties par to, ko viņš dara, valsts iestādes vairs nedrīkst. Vēl abi uzrunātie speciālisti norāda, ka nekādas oficiālas «bēgļu kvotas» Latvijai nav bijušas; pie konkrētā cilvēku skaita valstis nonākušas, savstarpēji vienojoties, un no 500 cilvēkiem, ko bija paredzēts uzņemt pārvietošanas programmas ietvaros, pārvietotas 370 personas.

Darbojas visdažādākajās jomās

Kad patvēruma meklētājs ir saņēmis bēgļa statusu, viņam jāuzsāk patstāvīga dzīve un jāatrod darbs, un ar šiem jautājumiem nodarbojas Nodarbinātības valsts aģentūras Bēgļu integrācijas projekts, kura vecākā eksperte Gunta Dejus pastāsta, ka no bēgļu statusu saņēmušajiem cilvēkiem pašlaik darbā iekārtoti 49, bet 10 personām piešķirts bezdarbnieka statuss. "Tas ir mīts un stereotips, ka šie cilvēki negrib strādāt. Nodarbinātās personas darbojas dažādās nozarēs, galvenokārt ražošanas, šūšanas un ar būvniecību saistītos uzņēmumos, kā arī pasažieru pārvadājumu, IT un citās jomās. Savukārt personas ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu​ ir nodarbinātas arī pašvaldībās, mazumtirdzniecībā un starptautisko attiecību jomā," norāda G. Dejus, uzsverot – pārsvarā darbos iesaistītie cilvēki strādā labprāt un ir apmierināti, turklāt, kad iestrādājas, saņem labāku apmaksu. "Protams, ir tādi, kam piemeklētais darbs nepatīk, bet tāpat jau ir ar mūsu pašu cilvēkiem," viņa vēl piebilst.

Ja cilvēks grib, viņam var palīdzēt

Kā atgādina Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops, pašlaik visos līmeņos – gan politiskajā, gan administratīvajā – ir skaidrs, ka bēgļiem vai patvēruma meklētājiem Latvija nav mērķa zeme, kur viņi gribētu palikt. "Kā zināms, ir vesela rinda dažādu iemeslu, kāpēc viņi izvēlas citas valstis. Viens iemesls ir nespēja strādāt bez valodas zināšanām un nespēja nopelnīt tik daudz, lai varētu patstāvīgi kārtot uzturēšanās un dzīvesvietas jautājumus." Tad tiekot piesaistīti mentori, kuru uzdevums ir palīdzēt šiem cilvēkiem orientēties konkrētajā Latvijas situācijā. "Faktiski gan dzīves, gan darbavietu mēs visiem šiem cilvēkiem varam piemeklēt. Cits jautājums – ka viņus neapmierina vai nu darbs, vai samaksa, vai arī dzīvesvieta, tur esošie apstākļi, cena… Reizēm ir tā, ka mēs piedāvājam četras darbavietas, bet neviena viņam nešķiet laba, tāpēc nevar saprast, ko īsti šie cilvēki te grib," rezumē Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs. Viņš arī uzsver, ka pašlaik viss notiekot bez politiskām un emocionālām diskusijām, savukārt Sarkanais Krusts sadarbojas ar vairākām valsts institūcijām, lai risinātu situāciju, kad šīs personas pašas nespēj apmaksāt izvēlēto dzīvesvietu, jo to nepieļauj viņu rocība: "Mūsu valsts modelis nosaka, ka pēc viena vai otra statusa piešķiršanas (šis process ilgst līdz trim mēnešiem) cilvēkam patstāvīga dzīve ir jāuzsāk uzreiz." Diemžēl liela daļa šo cilvēku nespēj iemācīties valodu un atrast darbu, taču, kā uzsver U. Līkops, uz šejieni brauc arī cilvēki, kuriem jau ir kāda profesija. Tāpat viņš atzīst – izrādījies, ka Latvijai šī plūsma nav bīstama nedz no pārapdzīvotības, nedz kāda cita viedokļa, jo liela daļa šo cilvēku aizbrauc prom. "Protams, ir arī cilvēki, kas ierodas, izmantojot «zaļo» robežu, – vjetnamieši, afgāņi un citi –, kuriem ar statusa piešķiršanu ir sarežģītāk, jo viņi neietilpst pārvietojamo personu kategorijā. No cilvēcības un demokrātijas viedokļa šiem cilvēkiem ir jāpalīdz, bet paliek jautājums, kas ir viņu problēma, respektīvi – vai viņi ir kara vai ekonomiskie bēgļi. Un to var noteikt tikai tad, kad tiek pētīta viņu personība un piešķirts statuss." U. Līkops paskaidro, ka Sarkanajam Krustam bez jau minētajiem jautājumiem netrūkst arī daudz citu problēmu, taču "viss ir risināms. Viss atkarīgs no tā, vai šie cilvēki izvēlas palikt šeit. Ar vēlmi iedzīvoties jebkurā sabiedrībā visu var atrisināt; ja šīs vēlmes nav, tā ir cita lieta. Bet briesmu stāsti, ka bēgļu plūsmas dēļ te viss mainīsies un tiks pārkārtots, patiešām neiztur nekādu kritiku."

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.